Apskati Rīgu un tās apkaimi

Lai baudītu skaistu dabu, ne vienmēr dodieties uz dziļiem Latvijas laukiem. Rīgā un Rīgas apkārtnē ir vairāki torņi, no kuriem paveras brīnišķīgs skats.

Bumbu kalna tornis

Akmens jeb Bolderājas kāpa stiepjas no Bolderājas uz Varnukrogs starp Buļļupi un Babītes līdzenumu. Bolderājas novadu pat sauc par “Rīgas Sahāru”, un pirms 50 gadiem smiltis netika fiksētas un aktīvi tika pārvietotas uz iekšzemi. Lai gan Bolderājas apkārtnē smiltis ir pietūkušies, daļēji ir izveidojusies teritorija, dažviet ir saglabājušies kāpu fragmenti. Pārējās klintis ir aizaugušas ar priežu mežu. Augstākās un stāvās kāpas atrodas Spilves pļavu malā. Šī ir lieliska vieta pastaigāties un baudīt arī ziemu.
Augsts koka skats, kas nesen uzstādīts Kalnu kalnā uz kalna. Jūs varat ierasties pie torņa gan no ceļa, gan ar koka kāpnēm memoriāla pusē. Tornis ir ugunsgrēka novērošanas tornis, bet atvērts apmeklētājiem. Tajā pašā augšā atrodas novērotāja māja, kas nav pieejama apmeklētājiem, bet zem tā atrodas plaša skatu platforma, skats ir tālu, redzams jūra, Rīgas centrs, aizaugusi

Ķengaraga putnu tornis

2009. gadā pie Krustamuižas Rīgas Austrumu izpilddirekcija ierīkoja Putnu vērošanas un skatu torņa laukumu pēc arhitektu Ulda Liepas un Artūra Catūrova projekta, būvuzņēmējs SIA „Rišons Inter”.
Skaista vieta pastaigai pa saulrieta, lagūnas redzēšana, klusi sēdēšana uz stenda vai aktīvāku laiku vērojot putnus. Centram ir gara gājēju celiņš, kas ved tieši pa Daugavu. Putnu tornī ir pieejama bezmaksas autostāvvieta.

Dunduru pļavu tornis

Zemūdens pļavas ir laba vieta putnu vērošanai. Lāčplēvē, mazajos ērgļos un citos plēsīgos putnās ir daudz ligzdu, un atjaunotajā Slampe upē zivis meklē melno stārķi. Novērošanas tornis ir 5,5 m augsts, lai novērotu dzīvniekus un putnus pļavas dienvidu malā.

Būt pļavās, lūdzu, esiet uzmanīgi par elektrības žogu žogu. Aizliegts ieiet kamerā!

Dunduru pļavas ir īpašas, jo šeit ganījās savvaļas govis, un šeit atkal ir pārveidota Slampe upe, kad tā pārveidota grāvī. Tajā ir arī skatu tornis, un šajā vietā varat izbaudīt interesantu velomaršrutu.

Ložmetējkalns

Viens no populārākajiem apskates objektiem ir novērošanas tornis. Tā tika uzcelta 2005. gadā un tā augstums ir 27 m. Pie torņa atrodas arī koka galdiņi, kas bieži vien arī rūpējas par pikniku un sēdēm. No skatu torņa paveras skaists skats uz Latvijas zaļo priežu mežu. Skats ir brīnišķīgs. Vispiemērotākais laiks šim pasākumam ir viennozīmīgi vakaros, īsi pirms saulrieta. Visnevarīgākā ir ziema. Paredzams arī, ka vējš novērošanas torņa augšā ir diezgan spēcīgs un ziemā nolaista apledojumu.
Tāpat agrāk šajā vietā ir skata tornis (1989 – 2002), bet pienācīgā laikā tas bija sapuvis. Iepriekšējais novērošanas tornis bija tikai 22 metru augstumā, bet, tā kā mežs ir dzīvoklis, jaunais tornis ir garāks, jo mežs ir pārklāts
skats uz nozīmīgiem Ziemassvētku kaujas priekšmetiem.
Jāatzīmē, ka visi brīvā dabā esošie apskates objekti ir brīvi, un nav jāmaksā par pārgājieniem. Ja ir vēlme organizēt ekskursijas pa Latvijas šautenes vietām – aizstāvēt to agrāk. Muzeja iekšpusē ir redzama izstāde “Latvijas strēlnieku Ziemassvētku kauja”.
Loģemējkalnā ir milzīgs novērošanas tornis, ir iespējams iet pa mežu un apmeklēt blakus esošās brīvdabas izstādes par kara tēmu. Rezervuāri, bunkuri un citas vietas ir atjaunotas.

Ogres Zilā kalnu tornis

Lielākais dabas parka parks aizņem aizsargāts Eiropas nozīmes biotops – pats skuju mežs. Ogres zilajās ir 18 aizsargājami augi, seši aizsargāti putni un vairākas aizsargājamas kukaiņu sugas.
30.4m augsts koka skatu tornis Ogres zilajos kalnos. Dubkalna karjera tuvumā atrodas skatu platforma un atpūtas iespējas.

Rīgas sargi

Filma “Rīgas sargi” ir par bermontiju – Vācijas armijas ģenerālis Ridiger von der Golc, krievu policists Pavel Bermont vadībā, iedvesmo uzbrukumu jaunizveidotajam Latvijas galvaspilsētam Rīgai. Operācija norisinās 1919. gadā, kad Latvijai ir valsts, taču tā neatkarību joprojām neatzīst neviena valsts.
Rīgas aizsargi ir viena no dārgākajām kinofilmām Latvijā – vairāk nekā divi miljoni latu ir iztērēti filmu uzņemšanai. Filmas ilgums ir gandrīz četri gadi. Filma notiek abās Daugavas krastos, taču filmu nevarēja uztvert autentiskā gaisotnē, tāpēc filmēšanas darbi notika filmā Cinevilla. Filma tika veiksmīgi uzbūvēta jauna Rīga, kas padarīja filmas radītos īpašos efektus vēl iespaidīgākus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) karavīri ir arī iesaistīti filmā.

Filmā piedalās daudzi tautas aktieri Latvijā. Galvenās lomas ir

Jānis Reinis un Artūrs Skrastiņš.
Protams, filmā piedalās arī citi talantīgi un populāri latviešu aktieri, piemēram, Ģirts Kesteris, Uldis Dumpis, Andris Keiss, Romualds Ancāns, Elita Klavina, Indra Briķe, Ģirts Krūmiņš utt.
John Reinis filmē Mārtiņš, patriotisms domājošs latviešu zēns, kurš ir gatavs darīt tik daudz, lai Latvija kļūtu par neatkarīgu valsti. Izveidojot Strēlnieku bataljonu, Mārtiņš ceļo uz citām valstīm, bet Latvija joprojām ir viņa mīļotā līgava Elza. Martina neierašanās, Martins un Elz sazinās ar burtiem. Kad Mārtiņš atgriežas Latvijā, viņš vēl nezina, ka patiesais cīņā par Latvijas neatkarību un mīļoto Elzu sāksies tikai.
Artūrs Skrastiņš filmē skaistu Jēkabu Ronu – sienāzis, mūziķis, kurš dzīvo pēc sievietes rēķina, lai viņam būtu viesnīca. Kad Martin izstrādā uzbrukuma plānu, Jēkabs saprot, ka viņam jābeidz viņa bezrūpīgā dzīve un cīņa. Skrastiņš šajā lomā ir ļoti izklaidējošs un skaists.
Filma par vēsturi – 11. novembrī – Lāčplēzes diena, kurā iesaistīta divu cilvēku mīlestība (tāpat kā lielākajā daļā šo žanra filmu), taču šī mīlestība nav apdullināta un iecelta par nozīmīgu lomu, kas ir ļoti patīkama. Filma ir arī par draudzību – četru cilvēku draudzība, kas ir apņēmusies nodarboties ar noderīgu valsti, nezaudējot otru, gan privātajā dzīvē, gan valsts grūtībās.
Filma ir ļoti intensīva aktivitāte, kas apgrūtina nervu ignorēšanu un cer, ka viss būs kārtībā. Tas ietver humoristiskas un humoristiskas humora ideju, kā arī nespiedu mēli – tāpēc jaunieši, šķiet, nav pārāk labi piesaistīti un nospiesti. No vēstures viedokļa – protams, ka filma nav kā grāmata – ir ļoti labi parādīta visa vēsture sīki un tīri realitātē, bet pati tā nozīme kā tādai.
Dažreiz asaras satricina asaras, elpas mirkļi mirgo vētrajā vētrā, bet pēc filmas skatīšanās patriotisms pieauga simts procentiem, un es priecājos, ka esmu latvietis – ka mani vīrieši bija sasnieguši savus mērķus, uzvarot spēcīgākos pretiniekus un atbrīvojot Rīgu. Es ceru uz nākamo 11. Novembri, kad jūs varēsit doties uz pils sienu un apšaudīt mūsu karavīrus. Mēs iesakām skatīties šo filmu visiem – gan lieliem, gan maziem, jo ​​ne visi zina, kas notiks 11.novembrī un kāpēc to sauc par Lāčplēša dienu.

 

No vēstures skatu punkta, diemžēl, ir dažas neprecizitātes, piemēram:

  • Bruģa drupināšana uz krastmalas …
    Uzbrukums Bermontai nebija tik mierīgs. Bruģakmens saplūda ar “brauca” vīriešiem, jo bruģakmens plaisāšana un burāšana (10.-12. Gadsimtā) notika smagajā ieročos, kur lodes nebija viltīgas. Arī cilvēku sapulcei nav iespējams doties uz veco Dzelzceļa Daugavpils izeju (atzīmēt 11. un 13. janvāra ielu krustcelienu), jo katra kustība labajā krastā kreisajā krastā bija pievienota lodziņa krusa
    Kā arī civiliedzīvotājiem nebija atļauts pārcelties uz Daugavpili, bet Vecrīgā varēja iekļūt ar šādām īpašām atļaujām.
  • Gaisa uzbrukums. Pusi pilsētu iznīcināja kāda no bumbām, kas tika izmesti no viena sprādziena?!? Bet kur ir artilērija? Tā kā lielāko katastrofu pilsētas arhitektūrā izraisīja pretinieka artilērija un ieroči … no kurienes “Dzelzs sadalījums” …
    Filma parādīja, ka latviešiem vispār nebija artilērijas.!!!! Latvijas armijai bija gan artilērijas priekšmeti, bruņoti transportlīdzekļi, lidmašīnas un pat karikatūra bruņotais transportlīdzeklis, kas tika izmantots ne tikai aizstāvībai, bet arī uzbrukumiem.
  • Būtisks faktors Bermondas uzvarā bija sabiedroto kreisieru un iznīcinātāju iesaistīšana kaujā.
    14. oktobrī sabiedrotie nosūtīja ultimātu uz Bermondu ar prasību atteikties no okupētās teritorijas, bet bermondieši to neuztvēra nopietni.
    15. oktobrī sabiedrotie kruīzeri ar precīziem lielgabalu uzbrukumiem uzsāka Daugavgrīvas šaušanu, vācieši tika sajaukti un bija ne tikai fiziski, bet arī morāli uzvarēti. Tad Latvijas karaspēks pārcēlās no Dauggravīša uz Daugavgrīvu, no Milgravīza uz Daugavgrīvu, tvaika kabīnēs un baržās, un pēc zemes cīņām 400-500 bermondieši, kā arī daudzi munīcijas, 1 lielgabals, 10 mašīnists, radio stacija un zirgi krita. Vēlāk virknes uzvaru sāka tieši no Daugavgrīvas un Jūrmalas.
    Šīs uzbrukuma rezultātā sabiedrotie pasūtīja savu kuģu lielgabalu šaušanu (līdz 10. Daugavai).
    Sabiedrotie filmas cīņās neiesaistās. Un tas bija tik ļoti uzsvērts. Bēdīgs (bez sabiedrotajiem uzvaru var nebūt iespējams).