Birka: Rīga

Iepazīsti Rīgu untās vēsturi, kultūru, pilsētvides attīstību un nākotnes iespējas. Lasi stāstus par galvaspilsētas identitāti.

Publicēts

No vīzijas līdz realitātei: Rīgas metropoles attīstība

Riga ka Baltijas centrs

Rīgas metropole šodien ir nokļuvusi nozīmīgā pagriezienā. Ik dienu šajā teritorijā pārvietojas aptuveni 650 tūkstoši cilvēku, taču pilsētas potenciāls paliek neizmantots. Turklāt 2024. gadā Rīga iemaksāja vairāk nekā 133 miljonus eiro pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, novirzot līdzekļus, kas būtu varējuši tikt investēti metropoles attīstībā. Šie skaitļi liecina par milzīgu potenciālu, kas gaida, lai tiktu pilnvērtīgi aktivizēts.

Rakstā aplūkosim esošo situāciju, izceļot gan trūkumus, gan izaugsmes potenciālu, visbeidzot piedāvājot rīcības plānu, kā Rīga var kļūt par Baltijas urbāno centru.

Rīgas metropole šodien

Rīgas metropoles areāls slēpj sevī ievērojamu attīstības potenciālu, taču tam ceļā stāv vairāki būtiski izaicinājumi. Pirmām kārtām, transporta problēmas ir kļuvušas par ikdienas realitāti. Lielie sastrēgumi ne tikai paildzina ceļā pavadīto laiku, bet arī rada ievērojamus finansu zaudējumus. Rīgas transporta infrastruktūras attīstība ir gadiem atpalikusi, īpaši ārpus pilsētas robežām, kas veicina arvien intensīvāku privātā transporta izmantošanu.​

Vēl sarežģītāks ir resursu sadales jautājums. 2024. gadā Rīgai nācās iemaksāt vairāk nekā 133 miljonus eiro pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, novirzot līdzekļus uz reģioniem. Šāda pieeja mazina Rīgas konkurētspēju Baltijas reģionā un kavē nepieciešamās investīcijas pilsētas attīstībā. Turklāt pašvaldībām, kas veido Rīgas metropoli, trūkst vienotu instrumentu kopīgu problēmu risināšanai. Citiem vārdiem, Rīga zaudē daļu no tā, kas tai ļautu attīstīties straujāk un mērķtiecīgāk.

Rigas metropole sodien

Trīs kritiski trūkumi

Lai raksta turpinājumā pakāpeniski piedāvātu klārāku un reālāku vīziju par Rīgas turpmāko attīstību, sāksim ar skaidru problēmu identifikāciju.

Politiskā sadrumstalotība

Pirmais būtiskais trūkums ir Rīgas metropoles pašvaldību sadrumstalotība un atšķirīgie attīstības mērķi. Lai gan kopīgas iezīmes virza uz ilgtspējīgu attīstību, tomēr pārsvarā mērķi un vajadzības atšķiras. Piemēram, Saulkrastu un Olaines novads izceļ vēlmi stiprināt savas pozīcijas reģionā, tādējādi parādot, ka šobrīd primāri neuzskata novadu kā daļu no Rīgas metropoles areāla. Šāda politiskā sadrumstalotība nozīmē, ka kopējā reģiona attīstība netiek virzīta kā prioritāte.​

Brīvprātīgas sadarbības modelis, kas šobrīd pastāv, ir pārāk maigs. Trūkst skaidri noteiktu kompetenču un atbildības jomu, sadarbībai bieži vien esot neefektīvai. Bez spēcīgas kopīgas vīzijas un institucionalizētas pārvaldes Rīga nevar konkurēt ar citām Baltijas galvaspilsētām. Nepieciešams jauns pārvaldības modelis, kas nodrošinātu gan efektivitāti, gan demokrātisku leģitimitāti.​

Ekonomiskā neefektivitāte

Otrais būtiskais trūkums ir neefektīva ekonomisko resursu izmantošana. Liels pakalpojumus sniedzošo pašvaldību skaits samazina iespējas tiekties uz apjomradītiem ietaupījumiem. Katrai pašvaldībai ir sava administrācija un savi pakalpojumi, kas bieži dublējas, radot papildu izmaksas nodokļu maksātājiem. Turklāt resursu pārdale caur finanšu izlīdzināšanas fondu neveicina metropoles attīstību.​

Vairāk nekā 133 miljoni eiro, ko Rīga 2024. gadā iemaksāja pārdales fondā, būtu varējuši tikt izmantoti transporta infrastruktūras attīstībai vai kvalitatīvu publisko pakalpojumu nodrošināšanai. Šī situācija liecina par sistēmisku problēmu. Valsts līmenī nav izpratnes par metropoles lomu ekonomikas dzinējspēkā. Citiem vārdiem, nepieciešama jauna pieeja resursu pārdalē, kas ņem vērā metropoles īpašo nozīmi valsts attīstībā.​

Pārvaldības koordinācijas problēmas

Trešais kritiskais trūkums ir pārvaldības sistēmas nespēja efektīvi koordinēt metropoles attīstību. Šobrīd vairākas atsevišķas pašvaldības piegādā pakalpojumus metropoles teritorijā, bet vienas pārraugošas autoritātes nav. Šāds modelis nedarbojas pietiekami sekmīgi, ja metropoles teritorijā ietilpstošajām pašvaldībām ir dažādi mērķi. Vēl viena būtiska problēma ir iedzīvotāju iesaistes trūkums.​

Rīgas reģions, kas ir vāji institucionalizēts un kam nav pašam sava statusa valsts līmenī, neveicina piederības sajūtu plānošanas un pārvaldības procesā. Bez skaidras atbildības un demokrātiskas leģitimitātes iedzīvotāji nejūtas iesaistīti un atbildīgi par kopējo attīstību.

Trīs izaugsmes vektori

Identificējot pārvaldes, institucionālā tvēruma un sadarbības trūkumus, ir virkne pozīciju, kurās potenciāla sēklas jau ir iesētas un dīgst, Rīgai tās atliekot vien apjomīgāk un apņēmīgāk kopt.

Zināšanu jūdze kā inovāciju kodols

Pirmais un varbūt visspēcīgākais izaugsmes punkts ir tā sauktā Pārdaugavas Zināšanu jūdze. Šajā teritorijā koncentrētas piecas lielās Latvijas augstskolas ar apmēram 9000 ārvalstu studentiem. Ja pēdējo 10 gadu izaugsmes temps saglabāsies, nākamo sešu gadu kopējais šo universitāšu starptautisko studentu pienesums varētu pārsniegt vienu miljardu eiro.​

Zināšanu jūdzei ir iespēja kļūt par vienu no dinamiskākajiem lielpilsētu rajoniem Ziemeļeiropā, taču tam nepieciešama pāreja no abstraktas teorijas uz praktisku darbību. Tas nozīmē labāku infrastruktūru, vairāk dzīvojamās telpas studentiem un ciešāku sadarbību ar uzņēmējiem. Jāattīsta inovāciju ekosistēma, kas veicinātu tehnoloģiju pārnesi no augstskolām uz uzņēmumiem un radītu jaunas darbavietas.​

Transporta sistēmas modernizācija

Otrais būtiskais izaugsmes punkts ir vienota, moderna transporta sistēma visā metropoles areālā. Šobrīd transporta joma ir viena no lielākajām problēmām. Efektīva transporta sistēma ir katra veiksmīga metropoles stūrakmens. Starptautiskā pieredze rāda, ka metropolēs, kur ir metropoles līmeņa sabiedriskā transporta iestāde, iedzīvotāji ir vairāk apmierināti nekā tajās metropolēs, kur tādu nav.​

Integrēta transporta sistēma nozīmētu ne tikai labāku sabiedrisko transportu, bet arī viedus mobilitātes risinājumus. Velosipēdu infrastruktūra, koplietošanas transports, elektrificēts sabiedriskais transports un digitālas biļešu sistēmas, kas darbojas visā metropoles teritorijā. Līdzīga pieeja kā, piemēram, Īrijas Nacionālā transporta iestāde Dublinas metropolē, varētu efektīvi strādāt arī Rīgā.​

Starptautiskās konkurētspējas ceļš

Trešais izaugsmes punkts ir Rīgas pozicionēšana kā starptautiski atpazīstama Ziemeļeiropas metropole. Rīgai ir vēsturiskas priekšrocības. Stratēģisks ģeogrāfiskais novietojums, bagāta ar kultūrvēsturisko mantojumu un atvērtu biznesa vidi.

Tomēr socioloģisko aptauju dati norāda, ka tikai nedaudz vairāk par 10 procentiem aptaujāto ārvalstu studentu ir izteikuši vēlmi palikt Latvijā un meklēt darbu šeit pēc studiju beigšanas. Tas norāda uz neizmantotu potenciālu. Ja Rīga spētu piesaistīt un noturēt talantīgus starptautiskos speciālistus, tā varētu būtiski stiprināt savu ekonomisko konkurētspēju. Konkurētspējas stiprināšana nozīmē arī aktīvu dalību starptautiskos tīklos un Rīgas popularizēšanu kā pievilcīgas dzīves un darba vietas.​

Rīcības plāns Baltijas centram

Trūkumi un iespējas ir lielākoties saprastas. Tagad jādomā, kā trīs laika nogriežņos iespējams virzīties uz vēlamā un potenciālā veicināšanu un trūkumu pakāpenisku eliminēšanu.

Īstermiņa soļi

Pirmais un svarīgākais solis ir politiskās gribas mobilizēšana un vienošanās par metropoles pārvaldības modeli. Balstoties uz starptautisko pieredzi, vispiemērotākais variants Rīgai būtu divu līmeņu pašvaldības modelis. Metropoles līmenis koordinētu transportu, mājokļu attīstību un konkurētspējas jomas, savukārt pašvaldību pārraudzībā paliktu ielu apgaismojums, gājēju ietves un vietējās sabiedriskās vietas. Šāda modeļa īstenošanai būtu nepieciešams īpašs likums, kurā skaidri nodalītas katra līmeņa funkcijas un atbildība.​

Paralēli pārvaldības reformai jāizveido vienota transporta koordinācijas institūcija. Tā plānotu un pārvaldītu sabiedrisko transportu visā metropoles teritorijā. Tas ietver vienotas biļešu sistēmas ieviešanu, maršrutu optimizāciju un investīciju plānošanu transporta infrastruktūrā. Šis process prasa parlamenta atbalstu un aktīvu sadarbību starp Rīgas pašvaldību, Pierīgas novadiem un valdību.​

Vidēja termiņa uzdevumi

Nākamajā posmā nepieciešams izstrādāt un īstenot kompleksu Zināšanu jūdzes attīstības programmu. Programma ietvertu infrastruktūras uzlabojumus, studentu mājokļu būvniecību un sadarbības platformu izveidi starp augstskolām un uzņēmumiem. Jāattīsta inovāciju ekosistēma, kas veicinātu zināšanu pārnesi. Šobrīd pozitīvie rezultāti augstākās izglītības eksportā ir sasniegti ar minimālu valsts vai Rīgas pilsētas atbalstu, kas liecina, ka ar mērķtiecīgu atbalstu rezultāti varētu būt daudz iespaidīgāki.​

Jāizveido mehānismi, kas veicinātu ārvalstu absolventu integrāciju Latvijas darba tirgū. Šobrīd tikai neliela daļa no ārvalstu absolventiem paliek Latvijā. Galvenie iemesli ir konkurētspējīga atalgojuma trūkums un ierobežotas iespējas atrast darbavietas, kurās iespējams komunicēt angļu valodā. Papildus tam jāizveido speciāls metropoles investīciju fonds, kas finansētu starppašvaldību projektus.​

Ilgtermiņa vīzija

Nākamo desmit gadu laikā Rīgai jākļūst par pazīstamu zināšanu un inovāciju centru ar spēcīgu starptautisko reputāciju. Tas nozīmē konsekventu darbu pie Rīgas zīmola stiprināšanas. Jāpiesaista starptautiski pasākumi un jāceļ kvalitātes standarti visos līmeņos. Pēc pirmajiem soļiem pārvaldības reformā jāturpina integrācijas process, izveidojot pilnīgi funkcionējošu divu līmeņu pašvaldības sistēmu ar skaidrām kompetencēm un adekvātu finansējumu.​

Rīgas metropolei jākļūst par ilgtspējīgas attīstības paraugu Baltijā. Zaļais transports, enerģētiski efektīvas ēkas, attīstīta zaļā infrastruktūra un aprites ekonomikas principi. Iedzīvotāji ievēl pašvaldību deputātus, kuri savukārt ievēl metropoles domi un priekšsēdētāju, nodrošinot gan vietējo, gan metropoles līmeņa interešu pārstāvniecību. Tas ne tikai uzlabos dzīves kvalitāti, bet arī nostiprinās Rīgas reputāciju kā modernu, uz nākotni orientētu metropoli.​

Secinājums

Rīgas metropoles ceļš uz Baltijas urbāno centru ir iespējams! Šobrīd Rīgā ir visi nepieciešamie pamatelementi. Talantīgi cilvēki, starptautiski atzītas augstskolas, uzņēmīga biznesa vide un stratēģisks novietojums. Trūkst tikai vienotas vīzijas, efektīvas pārvaldes un mērķtiecīgas sadarbības.

Tikai kopīgiem spēkiem, ar skaidru rīcības plānu un konsekventi strādājot pie tā īstenošanas, Rīga var atgūt savu vietu kā Baltijas līdere!

Publicēts

Pilsētas kvesti ir veids kā iepazīt pilsētu

pilsētas kvesti

Pilsētas ar savām urbānajām leģendām, vēsturiskajiem ceļiem un neskaitāmajiem noslēpumiem vienmēr ir glabājušas aizraujošus stāstus, kas gaida, kad tos atklāsim. Tomēr cik bieži mēs, pilsētu iedzīvotāji vai apmeklētāji, patiesi veltām laiku, lai iedziļinātos šajos stāstos un vietās?

Pilsētas kvesti ir jauns un aizraujošs veids, kā iepazīt, mācīties un iesaistīties pilsētu izpētē. Mūsu rigashronikas.lv lasītāju misija ir mācīties no pagātnes, lai veidotu gaišāku nākotni. Izpratne par pilsētu, kurā dzīvojam, kļūst par būtisku soli šajā ceļojumā.

Pilsētas kvestu atšifrēšana

Pilsētas kvesti, kas bieži vien ir veidoti kā pilsētas dārgumu medības, apvieno mīklu, pavedienu, uzdevumu un izaicinājumu elementus, kas dalībniekus ved cauri dažādiem pilsētas pieminekļiem.

Šie uzdevumi nav tikai ekskursija, bet atklāj mazāk zināmu vēsturi, stāstus un anekdotes, ko parastās ekskursijās var palaist garām. Tie piedāvā dalībniekiem aktīvu, praktisku veidu, kā mijiedarboties ar apkārtējo vidi, padarot vēsturi un pilsētas dzīvi taustāmu un pieejamu.

Kvestu pievienotā vērtība

pilsētas kvesti komandu saliedēšanas pasākums

No pirmā acu uzmetiena var padomāt, ka pilsētas kvesti ir vēl viens izklaides veids, kā pavadīt patīkamu pēcpusdienu. Tomēr, ja papētīsiet dziļāk, sapratīsiet, ka šie kvesti sevī ietver neskaitāmas bagātinošas pieredzes, no kurām katra dalībnieka pieredzei piešķir atšķirīgu vērtību slāni.

Neatkarīgi no tā, vai tā ir zināšanu iegūšana, saišu stiprināšana vai “mīksto” prasmju attīstīšana, pilsētas kvesti sniedz bagātīgu pievienoto vērtību.

  • Izglītojoša vērtība: Katrs meklējums ir izglītojošs ceļojums. Dodoties cauri pilsētai, dalībnieki tiek iepazīstināti ar vēsturiskiem notikumiem, kultūras niansēm un arhitektūras brīnumiem. Tas ir aktīvs mācīšanās process, kurā informācijas apguve notiek organiski, padarot faktus vēl labāk atmiņā paliekošus.
  • Sociālā saikne: Pilsētas kvestos liela nozīme ir arī jūsu kompānijai, ar ko kopā metaties šajā piedzīvojumā. Ģimenes atrod kopīgu valodu, draugi dalās saviļņojuma brīžos, un pāri atklāj jaunas attiecību šķautnes. Katra atrisinātā pavediens vai izpildītais uzdevums kļūst par kopīgo atmiņu, kas var stiprināt jūsu savstarpējo saikni.
  • Darbinieku produktivitātes veicināšana: Korporatīvajā sfērā uzdevumi nav tikai atpūta no vienmuļās rutīnas. Darbinieku produktivitāte var tikt labvēlīgi ietekmēta, pateicoties kvestiem. Tas ir unikāls veids, kas veicina komandas garu, uzlabo komunikāciju un uzlabo problēmu risināšanas prasmes. Atšifrējot pavedienus vai pārvietojoties pa pilsētu, kolēģi mācās sadarboties, uzticēties un vajadzības gadījumā arī pārņemt vadības grožus savās rokās. Pēc tam šīs prasmes viņi pārnes atpakaļ uz darba vidi.

Individuālie un grupu kvesti

Nodošanās pilsētas kvestiem ir transformējoša pieredze. Tomēr veids, kā to visu piedzīvot, var būtiski atšķirties atkarībā no izvēlētās kompānijas (vai tās neesības). Kamēr daži var rast mieru un patiešām aizrauties ar uzdevumiem, vienatnē izstaigājot pilsētas noslēpumus, citi var izbaudīt draudzīgu kompāniju, ar ko kopā atrisināt mīklas.

Katram veidam – solo, ar draugiem vai komandā – ir nianses, savas priekšrocības un izaicinājumi. Izpētīsim pilsētas uzdevumu veikšanas daudzveidīgo dinamiku atkarībā no izvēlētās kompānijas.

  • Solo piedzīvojumi: Solo piedzīvojumi piedāvā mierīgu, introspektīvu pieredzi. Jūs varat doties savā tempā, izvēloties, kuriem kvesta aspektiem pievērst pastiprinātu uzmanību.
  • Kopā ar tuviem draugiem: Pārvērtiet kvestus par saliedēšanās sesiju. Atrisiniet pavedienus kopā, dalieties atziņās un izbaudiet kopīgu atklājumu prieku.
  • Komandas veidošana ar kolēģiem: Kvesti kā korporatīva aktivitāte veicina sadarbību, laterālo domāšanu un līderību, tāpēc tie ir ideāli piemēroti uzņēmumiem, kas vēlas darbā ieviest nedaudz jautrības.

Aktuālās tendences kvestu pasaulē

pilsētas kvesti virtuālā realitāte

Jaunākā tendence, kas piesaista kvesta entuziastus, ir virtuālās pilsētas uzdevumi. Šajos kvestos tiek izmantota papildinātā realitāte (AR) un ģeolokācijas tehnoloģijas, lai apvienotu fizisko un digitālo pieredzi.

Izmantojot viedtālruņus vai AR brilles, dalībnieki var vērot vēsturiskas rekonstrukcijas, piekļūt detalizētai informācijai vai pat mijiedarboties ar virtuāliem elementiem, kas pieejami uz reālās vides vietām.

Secinājums

Mēs uztveram vēsturi ne tikai kā mūsu pagātnes liecību, bet arī kā ceļvedi nākotnei. Pilsētas kvesti savā saistošajā formātā piedāvā iespēju pagātni saistīt ar tagadni, padarot vēstures izpēti ne tikai par akadēmisku nodarbi, bet arī par dzīvu un aizraujošu pieredzi.

Meklējot pavedienus un atšķetinot mīklas, mēs arī ejam pa pēdām tiem, kas bija pirms mums, nodrošinot, ka viņu stāsti turpina veidot mūsu rītdienu.

Publicēts

Rīgas sargi

Filma Rīgas sargi ir par bermontiju, Vācijas armijas ģenerāļa Ridigera fon der Golca un krievu pulkveža Pāvela Bermonta vadībā tiek iedvesmots uzbrukums jaunizveidotajai Latvijas galvaspilsētai Rīgai. Operācija norisinās 1919. gadā, kad Latvijai ir valsts, taču tā neatkarību joprojām neatzīst neviena valsts.
Rīgas aizsargi ir viena no dārgākajām kinofilmām Latvijā, vairāk nekā divi miljoni latu ir iztērēti filmas uzņemšanai. Filmas ilgums ir gandrīz četri gadi. Filma notiek abās Daugavas krastos, taču filmu nevarēja uztvert autentiskā gaisotnē, tāpēc filmēšanas darbi notika filmā Cinevilla. Filmai tika veiksmīgi uzbūvēta jauna Rīga, kas padarīja filmas radītos īpašos efektus vēl iespaidīgākus. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri ir arī iesaistīti filmā.

Filmā piedalās daudzi tautā iemīļoti aktieri Latvijā. Galvenās lomas ir

Jānis Reinis un Artūrs Skrastiņš.
Protams, filmā piedalās arī citi talantīgi un populāri latviešu aktieri, piemēram, Ģirts Kesteris, Uldis Dumpis, Andris Keiss, Romualds Ancāns, Elita Klaviņa, Indra Briķe, Ģirts Krūmiņš utt.
John Reinis filmē Mārtiņu, patriotiski domājošu latviešu zēnu, kurš ir gatavs darīt visu, lai Latvija kļūtu par neatkarīgu valsti. Izveidojot Strēlnieku bataljonu, Mārtiņš ceļo uz citām valstīm, bet Latvija un viņa mīļotā līgava Elza joprojām ir viņa sirdī. Mārtiņa neierašanās laikā Mārtiņš un Elza sazinās ar vēstulēm. Kad Mārtiņš atgriežas Latvijā, viņš vēl nezina, ka patiesā cīņa par Latvijas neatkarību un mīļoto Elzu tikai sāksies.
Artūrs Skrastiņš filmē skaisto Jēkabu Ronu, sienāzi un mūziķi, kurš dzīvo uz sieviešu rēķina, lai viņam būtu viesnīca. Kad Mārtiņš izstrādā uzbrukuma plānu, Jēkabs saprot, ka viņam jābeidz bezrūpīgā dzīve un jādodas cīņā. Skrastiņš šajā lomā ir ļoti izklaidējošs un harismātisks.
Filma par vēsturi, 11. novembri, Lāčplēša dienu, kurā iesaistīta divu cilvēku mīlestība, tāpat kā lielākajā daļā šī žanra filmu, taču šī mīlestība nav pārlieku izcelta kā nozīmīgākā līnija, un tas ir ļoti patīkami. Filma ir arī par draudzību, četru cilvēku draudzību, kas ir apņēmusies kalpot valstij, nezaudējot citam citu gan privātajā dzīvē, gan valsts grūtībās.
Filma ir ļoti intensīva, tā apgrūtina iespēju palikt vienaldzīgam un liek cerēt, ka viss būs kārtībā. Tā ietver humoristiskas epizodes un vieglu ironiju, tāpēc jaunieši, šķiet, nav pārlieku nospiesti. No vēstures viedokļa, protams, filma nav kā grāmata, tajā nav sīki un pilnīgi reālistiski atspoguļota visa vēsture, taču tiek saglabāta notikumu būtība.
Dažbrīd asaras saskrien acīs un elpa aizraujas vētrainajos brīžos, bet pēc filmas skatīšanās patriotisms pieaug simts procentu, un es priecājos, ka esmu latvietis, jo mūsu vīri bija sasnieguši savus mērķus, uzvarot spēcīgākos pretiniekus un atbrīvojot Rīgu. Es ceru uz nākamo 11. novembri, kad varēsim doties pie pils mūra un pieminēt mūsu karavīrus. Mēs iesakām skatīties šo filmu visiem, gan lieliem, gan maziem, jo ne visi zina, kas notika 11. novembrī un kāpēc to sauc par Lāčplēša dienu.

 

No vēstures skatu punkta, diemžēl, ir dažas neprecizitātes, piemēram,

  • Bruģa drupināšana uz krastmalas …
    Uzbrukums Bermontam nebija tik mierīgs. Bruģakmens saplūda ar “braucošajiem” vīriem, jo bruģakmens plaisāšana un barikāžu veidošana 10. līdz 12. gadsimtā notika smago ieroču apšaudē, kur lodes nebija saudzīgas. Arī cilvēku pulcēšanās pie vecās Dzelzceļa Daugavpils izejas, 11. un 13. janvāra ielas krustojumā, nebija iespējama, jo katra kustība no labā krasta uz kreiso krastu tika apšaudīta
    Kā arī civiliedzīvotājiem nebija atļauts pārcelties uz Daugavpili, bet Vecrīgā varēja iekļūt tikai ar īpašām atļaujām.
  • Gaisa uzbrukums. Pusi pilsētas iznīcināja kāda no bumbām, kas tika izmesta vienā sprādzienā? Bet kur ir artilērija? Lielāko katastrofu pilsētas arhitektūrā izraisīja pretinieka artilērija un ieroči … no kurienes “Dzelzs divīzija” …
    Filmā parādīts, ka latviešiem vispār nebija artilērijas. Latvijas armijai bija gan artilērijas vienības, bruņotie transportlīdzekļi, lidmašīnas un pat bruņuvilciens, kas tika izmantots ne tikai aizsardzībai, bet arī uzbrukumiem.
  • Būtisks faktors Bermonta uzvarā bija sabiedroto kreiseru un iznīcinātāju iesaistīšana kaujā.
    14. oktobrī sabiedrotie nosūtīja ultimātu Bermontam ar prasību atteikties no okupētās teritorijas, bet bermontieši to neuztvēra nopietni.
    15. oktobrī sabiedroto kreiseri ar precīziem lielgabalu uzbrukumiem uzsāka Daugavgrīvas apšaudi, vācieši tika sajaukti un bija ne tikai fiziski, bet arī morāli sakauti. Tad Latvijas karaspēks pārcēlās no Daugavgrīvas uz Daugavgrīvu, no Mīlgrāvja uz Daugavgrīvu ar tvaikoņiem un baržām, un pēc zemes cīņām 400 līdz 500 bermontiešu, kā arī daudz munīcijas, viens lielgabals, 10 ložmetēji, radio stacija un zirgi krita latviešu rokās. Vēlāk virkne uzvaru sākās tieši no Daugavgrīvas un Jūrmalas.
    Šī uzbrukuma rezultātā sabiedrotie pavēlēja savu kuģu lielgabalu apšaudi līdz pat Daugavai.
    Sabiedrotie filmā cīņās neiesaistās. Tas bija īpaši uzsvērts un rada skumju iespaidu, jo bez sabiedrotajiem uzvara, iespējams, nebūtu bijusi iespējama.
Publicēts

Skanstes projekts – kas lācītim vēderā?

Nākamajos gados Skanstā tiks būvēti tādas valsts nozīmes ēkas kā Laikmetīgās mākslas muzejs un Rīgas konferences un koncertcentrs. Līdz šim veiksmīgi projekti papildinās jaunus biroju un ēku kompleksus, savukārt no Pulkveža Brieža, Hanzas, Skanstes un Sporta ielām tiks izveidota biznesa un dzīvojamo rajonu “New Hanza”.

Sākot nozīmīgu attīstības plānu, ABLV Bank izdeva rīkojumu par bronzas bulli skulptūru (autoru pazīstams tēlnieks Glebs Pantalejevs) kā vizuālo simbolu ceturkšņa attīstības plānam un ceturkšņa darba devīze omnia vincit – darbs uzvarēs viss. Nākamajā Hanzas kvartālā būs vairākas 6 līdz 20 stāvu augstas biroju ēkas, kā arī dzīvojamie kompleksi un jauni parki.

Lai sasniegtu Rīgas attīstības stratēģijā izvirzīto mērķi, ir nepieciešams arī atdzīvināt teritorijas, sākot ar ielu un inženiertīklu būvniecību. Transporta infrastruktūras uzlabošana novedīs pie ilgi gaidītās Skanstes ielas rekonstrukcijas, vecās dzelzceļa sliežu nojaukšanas vai pārvietošanas un jaunas tramvaja līnijas celtniecības.

Garā Sporta ielas-Skanstes ielas-Zirņu ielas-Senču ielas-Pērnavas ielas ietvaros ir plānots būvēt jaunu zemas grīdas tramvaja līniju 3,6 kilometru attālumā. Tramvaja līnija savienos Skandes rajonu ar Rīgas Centrālās stacijas, kur būs jaunās starptautiskās dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” pieturvieta.

Projekts ilgam laikam

Naga vietā tiks izveidots pilsētas kanāls ar unikālu lietus ūdens savākšanas sistēmu. Lietus laikā ūdens kanālā veidojas mākslīgs dīķis, bet sausos laika apstākļos – apkārtējās zaļās teritorijas nodrošinās ar ūdeni. Tāpēc ūdens līmenis dīķī pastāvīgi mainās. Kanāla vienā pusē būs pilsētas pašvaldības parks (veltīts Latvijas simtgadei), bet otrais – privāta ēka. Starp citu, kopumā jaunajam apkārtnei būs trīs parki. Vēl divi – viens Grostonas ielā (Skanstes parks) un otrs – privātie investori jaunajā Hanza ceturksnī (“City Garden”). Pilsētas parkā būs vieta pirmsskolas pirmsskolas vecuma bērniem.

Pasaules prakse – bizness veidojas vietās, kur pilsēta ir izveidojusi atbilstošu infrastruktūru. Pašvaldība veiks daļu darba, tai skaitā arī parka ierīkošanu, nākamajā gadā. Pēc tam tiks izveidots kultūras trīsstūris – laikmetīgās mākslas muzejs, konferenču zāle un kreativā kvartāls Sporta iela 2 (2021-2022). Tramvaja līnija tiks pabeigta arī šogad.

Vēlāk teritorijā plānots attīstīt dzīvojamās ēkas un birojus, tiks izveidots tirdzniecības centrs Ganību dambī virzienā – dzīvojamās ēkas un vēl viens parks.

īdz 2024. gadam ne tikai palielināsies teritorija, bet arī darbavietu un dzīvesvietu skaits – aptuveni divas reizes. Pirmā Skanst attīstības stadija tiks īstenota blakus vecpilsētai, jaunai Hanzai un Skanstes stadionam.

2057. gadā tiks izstrādāta teritorija pie Arēnas Rīga un Olimpiskā sporta centra. Šī vieta kļūs par biznesa rajona epicentru, kurā ēka stiepjas 15 metru augstumā. Jo tuvāk vēsturiskajam centram, jo zemākas ir ēkas.

Pēc SIA “Grupa 93” vadītāja Neila Balgaļa domām galvenais uzdevums ir izveidot pilsētas centru kā pievilcīgu dzīves un darba vietu, kas vienlaicīgi varētu veicināt visu pilsētu. Līdzās modernajām augstceltnēm būs arī apzaļumota teritorija ar lielu daudzumu ūdensobjektu.

Kā tas izskatīsies?

Publicēts

Otrais pasaules karš

1941. gada 22. jūnijā nacistu Vācija uzbruka PSRS. Pirmajos kara laikā Latvijas teritorija sāka bombardēt. Padomju armija atkāpās. 1. jūlijā Vācijas karaspēks ieņēma Rīgu. Rīgas pili – Vecrīgu, ko skāra artilērijas uguns, iznīcināja Melngalvju nams, Rātsnams sv. Pētera katedrāle

Latvijas iedzīvotāji saņēma jauktu vēstījumu par kara sākumu. Daļa iedzīvotāju evakuēja Padomju Savienības aizmugurē. 1940. gada vasarā Latvijā izveidotais Strādnieku apsardze cīnījās ar kauju ar Sarkano armiju. Taču kara sākumā, Latvijas aresti un masu deportācijas laikā 1941. gada 14. jūnijā pastiprinājās pretpadomju noskaņojums. Visradikākie padomju režīma pretinieki nāca pie nacistu iebrucējiem. Ne tikai viņi atstāja Sarkano armiju, bet karadarbības sākumā viņi sāka paļauties uz ebrejiem un padomju aktīvistiem. 1941. gada 4. jūlijā, piedaloties līdzautoriem, tika sadedzināta Rīgas Korālas sinagoga, kurā tika atrasti vairāki simti cilvēku. 1941. gada septembrī sāka veidot Latvijas policijas bataljonus, kas vēlāk piedalījās soda operācijās KPFSR, Baltkrievijas, Ukrainas un Polijas teritorijā. Pēc Staļingradas uzvaras Hitlers parakstīja rīkojumu par Latvijas SS brīvprātīgo leģionu, bet drīz brīvais princips tika aizstāts ar piespiedu mobilizāciju.

Vācijas okupācijas varas īstenotā politika ir izraisījusi aizvien lielāku sašutumu starp iedzīvotājiem, tostarp tiem, kuri sākotnēji cerēja atjaunot Latvijas neatkarību. 1944. gada vasarā padomju armija sāka vadīt nacistu uzvarētājus no Latvijas teritorijas. 1944. gada 13. oktobrī tika atbrīvota Rīga. Rietumu daļā tika izveidots tā sauktais Kurzemes katls, kurā bija liela vācu karaspēka vienība, kā arī 19. Latvijas SS nodošana. Tikai 1945. gada 9. maijā Vācijas karaspēks uzņēma Kurzemi.

No Rīgas skatu punkta:

Rīgas domes loceklei Kalnbērzai ir bildes, kas dzīvo spagetti ar dzīviem ziediem.
Diemžēl mūsu rīcībā ir tikai fotogrāfijas no vācu fašisma iebrucējiem, kas 1941.gada 1.jūlijā okupēja Rīgu ar krievu ziediem. Rīdzenieki deva ziedus vāciešiem (sviestmaizes un atspirdzinājumus), acīmredzami tāpēc, ka viņi uztvēja tos kā atbrīvotājus no komunistiskā terora, kas no 1940. gada līdz 1941. gadam parādīja visu savu padomju skatiena būtību, kā brīnišķīgi iemērcot, nogalinot un deportējot tūkstošiem cilvēku Rīga un visā Latvijā.
Vācu okupācija bija traģiska ebreju tautas dzīves lapa. Jūdu vajāja un iznīcināja. Līdzīgi ebreji no visas Eiropas tika iznīcināti un nogādāti uz Rīgu un tās tuvāko apkārtni (Biķernieki, Mezaparks).
1944. gada 13. oktobrī Rīgā tika atbrīvota padomju armija.
Tomēr pēc atbrīvošanas tā neatstāja vairāk nekā 50 gadus. Tādēļ neviens iznīcinātājs nav kļuvis par pasažieri.

Publicēts

Pirmsākumi

Rīgas vēsture 12. gadsimtā

Rīgas izcelsme sākas 11.-12. Gadsimtā. Šajā laikā pieauga Daugavas kā tirdzniecības ceļa nozīme, un tās krastos parādījās jauni apdzīvojumi un tirdzniecības vietas.

Arheoloģiskie izrakumi rāda, ka Rīgas teritoriju galvenokārt apdzīvoja Daugavas lejasteņi, Ziemeļkurzemes reģiona iedzīvotāji vai apbruņoti ciemati (sastopami Zemgales, Latgales un Bila prefektūrās, kas, iespējams, liecina arī par klātbūtni šīs etniskās grupas), kas dzīvoja ciematos. Viens ciems atrodas Daugavas krastā starp pašreizējo Kalku un Mārstaļu ielu, otro – senajā ostā Rīgas upes lejtecē (šodienas Alberta laukuma vietā). Ciemus veido mazi žogi, kas savstarpēji savienoti ar stāvošiem žogiem. Ēkas, kas būvētas koka guļbūves tehnikā, tiek pasargātas ar krāsnīm vai akmens krāsns krāsnīm un paviljoniem. Papildus dzīvojamajai ēkai katrā pagalmā bija arī saimniecības ēka – kūts un lopu nams. Pielikumi ēkām tika izmantoti kā rokdarbu darbnīcas. Katram ciematam ir platība aptuveni 3 ha. Iedzīvotāji nodarbojas ar zveju, vilkšanu, lopkopību un amatniecību – metālu, koka, dzintara un kaulu pārstrādi. Zvejas īpašo nozīmi parāda tīkla pludiņi, spoki, harpūnas, amatniecība, makšķernieki. Daļa no neto pludiņa ir īpašums. Drawage nodrošināja cilvēkus ar medu, kas tika izmantots gan kā saldinātājs, gan kā līdzeklis pret vasku, ko izmantoja sveču izgatavošanai. Daudzi no atklājumiem liecina par tirdzniecību ar seno Krieviju un Rietumeiropu (stikla trauki, šīfera gleznas, ornamentēti bronzas trauki, izliektie dzelzs akmeņi uc)
Pamatojoties uz fondiem, tika konstatēti ziedojumi. Saskaņā ar latviešu tautu uzskatiem, ēkas pamatiem vajadzētu nodrošināt visu ļaunumu, kas var kaitēt mājas iedzīvotājiem. Rīgas 12. gs. Ciemata ēkās tika atrastas priedes mizas tīkls, koka rituāli ar griezto stilizētu cilvēku galvu un bronzas kaklu, kā arī dzīvnieku un to daļu – zirgu, govju galvaskausa un kazas raga ziedojumi.

12. gs. 70. gados sāka darboties vācu tirgotāju braucieni uz Rīgu. Ir dažādi viedokļi par ierašanos:
1) nejauša ļaunais Daugavas mute;
2) mērķtiecīgas Austrumu politikas rezultāts.
Latvijas Henry (Henricus de Lettis) savā Livonijas hronikā raksta, ka vācu dīleriem “ir draudzīgas saites ar lībiešiem”. Vācieši cerēja iegādāties vasku un kažokādu par zemām cenām. Skandināvieši bija beiguši savus kvestus, tādēļ sacensības bija mazas. Rīgas vācu ciemata straujais pieaugums ir jāatzīmē tirgū ērtajā dabiskajā ostā Rīdzenes upes grīvā. Arheoloģiskie izrakumi atklāja 50 m platu un 3 -5 m dziļūdens rezervuāru. No trim dažādos laikos atrastajiem kuģu vrakajiem īpaši jāmin 11 metru garš ozolu kuģis (t.i., Rīgas kuģis), kas 1939. gadā bija aptuveni 7 metrus zem ielas līmeņa.