Skanstes projekts – kas lācītim vēderā?

Nākamajos gados Skanstā tiks būvēti tādas valsts nozīmes ēkas kā Laikmetīgās mākslas muzejs un Rīgas konferences un koncertcentrs. Līdz šim veiksmīgi projekti papildinās jaunus biroju un ēku kompleksus, savukārt no Pulkveža Brieža, Hanzas, Skanstes un Sporta ielām tiks izveidota biznesa un dzīvojamo rajonu “New Hanza”.

Sākot nozīmīgu attīstības plānu, ABLV Bank izdeva rīkojumu par bronzas bulli skulptūru (autoru pazīstams tēlnieks Glebs Pantalejevs) kā vizuālo simbolu ceturkšņa attīstības plānam un ceturkšņa darba devīze omnia vincit – darbs uzvarēs viss. Nākamajā Hanzas kvartālā būs vairākas 6 līdz 20 stāvu augstas biroju ēkas, kā arī dzīvojamie kompleksi un jauni parki.

Lai sasniegtu Rīgas attīstības stratēģijā izvirzīto mērķi, ir nepieciešams arī atdzīvināt teritorijas, sākot ar ielu un inženiertīklu būvniecību. Transporta infrastruktūras uzlabošana novedīs pie ilgi gaidītās Skanstes ielas rekonstrukcijas, vecās dzelzceļa sliežu nojaukšanas vai pārvietošanas un jaunas tramvaja līnijas celtniecības.

Garā Sporta ielas-Skanstes ielas-Zirņu ielas-Senču ielas-Pērnavas ielas ietvaros ir plānots būvēt jaunu zemas grīdas tramvaja līniju 3,6 kilometru attālumā. Tramvaja līnija savienos Skandes rajonu ar Rīgas Centrālās stacijas, kur būs jaunās starptautiskās dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” pieturvieta.

Projekts ilgam laikam

Naga vietā tiks izveidots pilsētas kanāls ar unikālu lietus ūdens savākšanas sistēmu. Lietus laikā ūdens kanālā veidojas mākslīgs dīķis, bet sausos laika apstākļos – apkārtējās zaļās teritorijas nodrošinās ar ūdeni. Tāpēc ūdens līmenis dīķī pastāvīgi mainās. Kanāla vienā pusē būs pilsētas pašvaldības parks (veltīts Latvijas simtgadei), bet otrais – privāta ēka. Starp citu, kopumā jaunajam apkārtnei būs trīs parki. Vēl divi – viens Grostonas ielā (Skanstes parks) un otrs – privātie investori jaunajā Hanza ceturksnī (“City Garden”). Pilsētas parkā būs vieta pirmsskolas pirmsskolas vecuma bērniem.

Pasaules prakse – bizness veidojas vietās, kur pilsēta ir izveidojusi atbilstošu infrastruktūru. Pašvaldība veiks daļu darba, tai skaitā arī parka ierīkošanu, nākamajā gadā. Pēc tam tiks izveidots kultūras trīsstūris – laikmetīgās mākslas muzejs, konferenču zāle un kreativā kvartāls Sporta iela 2 (2021-2022). Tramvaja līnija tiks pabeigta arī šogad.

Vēlāk teritorijā plānots attīstīt dzīvojamās ēkas un birojus, tiks izveidots tirdzniecības centrs Ganību dambī virzienā – dzīvojamās ēkas un vēl viens parks.

īdz 2024. gadam ne tikai palielināsies teritorija, bet arī darbavietu un dzīvesvietu skaits – aptuveni divas reizes. Pirmā Skanst attīstības stadija tiks īstenota blakus vecpilsētai, jaunai Hanzai un Skanstes stadionam.

2057. gadā tiks izstrādāta teritorija pie Arēnas Rīga un Olimpiskā sporta centra. Šī vieta kļūs par biznesa rajona epicentru, kurā ēka stiepjas 15 metru augstumā. Jo tuvāk vēsturiskajam centram, jo zemākas ir ēkas.

Pēc SIA “Grupa 93” vadītāja Neila Balgaļa domām galvenais uzdevums ir izveidot pilsētas centru kā pievilcīgu dzīves un darba vietu, kas vienlaicīgi varētu veicināt visu pilsētu. Līdzās modernajām augstceltnēm būs arī apzaļumota teritorija ar lielu daudzumu ūdensobjektu.

Kā tas izskatīsies?

Otrais pasaules karš

1941. gada 22. jūnijā nacistu Vācija uzbruka PSRS. Pirmajos kara laikā Latvijas teritorija sāka bombardēt. Padomju armija atkāpās. 1. jūlijā Vācijas karaspēks ieņēma Rīgu. Rīgas pili – Vecrīgu, ko skāra artilērijas uguns, iznīcināja Melngalvju nams, Rātsnams sv. Pētera katedrāle

Latvijas iedzīvotāji saņēma jauktu vēstījumu par kara sākumu. Daļa iedzīvotāju evakuēja Padomju Savienības aizmugurē. 1940. gada vasarā Latvijā izveidotais Strādnieku apsardze cīnījās ar kauju ar Sarkano armiju. Taču kara sākumā, Latvijas aresti un masu deportācijas laikā 1941. gada 14. jūnijā pastiprinājās pretpadomju noskaņojums. Visradikākie padomju režīma pretinieki nāca pie nacistu iebrucējiem. Ne tikai viņi atstāja Sarkano armiju, bet karadarbības sākumā viņi sāka paļauties uz ebrejiem un padomju aktīvistiem. 1941. gada 4. jūlijā, piedaloties līdzautoriem, tika sadedzināta Rīgas Korālas sinagoga, kurā tika atrasti vairāki simti cilvēku. 1941. gada septembrī sāka veidot Latvijas policijas bataljonus, kas vēlāk piedalījās soda operācijās KPFSR, Baltkrievijas, Ukrainas un Polijas teritorijā. Pēc Staļingradas uzvaras Hitlers parakstīja rīkojumu par Latvijas SS brīvprātīgo leģionu, bet drīz brīvais princips tika aizstāts ar piespiedu mobilizāciju.

Vācijas okupācijas varas īstenotā politika ir izraisījusi aizvien lielāku sašutumu starp iedzīvotājiem, tostarp tiem, kuri sākotnēji cerēja atjaunot Latvijas neatkarību. 1944. gada vasarā padomju armija sāka vadīt nacistu uzvarētājus no Latvijas teritorijas. 1944. gada 13. oktobrī tika atbrīvota Rīga. Rietumu daļā tika izveidots tā sauktais Kurzemes katls, kurā bija liela vācu karaspēka vienība, kā arī 19. Latvijas SS nodošana. Tikai 1945. gada 9. maijā Vācijas karaspēks uzņēma Kurzemi.

No Rīgas skatu punkta:

Rīgas domes loceklei Kalnbērzai ir bildes, kas dzīvo spagetti ar dzīviem ziediem.
Diemžēl mūsu rīcībā ir tikai fotogrāfijas no vācu fašisma iebrucējiem, kas 1941.gada 1.jūlijā okupēja Rīgu ar krievu ziediem. Rīdzenieki deva ziedus vāciešiem (sviestmaizes un atspirdzinājumus), acīmredzami tāpēc, ka viņi uztvēja tos kā atbrīvotājus no komunistiskā terora, kas no 1940. gada līdz 1941. gadam parādīja visu savu padomju skatiena būtību, kā brīnišķīgi iemērcot, nogalinot un deportējot tūkstošiem cilvēku Rīga un visā Latvijā.
Vācu okupācija bija traģiska ebreju tautas dzīves lapa. Jūdu vajāja un iznīcināja. Līdzīgi ebreji no visas Eiropas tika iznīcināti un nogādāti uz Rīgu un tās tuvāko apkārtni (Biķernieki, Mezaparks).
1944. gada 13. oktobrī Rīgā tika atbrīvota padomju armija.
Tomēr pēc atbrīvošanas tā neatstāja vairāk nekā 50 gadus. Tādēļ neviens iznīcinātājs nav kļuvis par pasažieri.