No vīzijas līdz realitātei: Rīgas metropoles attīstība

Riga ka Baltijas centrs

Rīgas metropole šodien ir nokļuvusi nozīmīgā pagriezienā. Ik dienu šajā teritorijā pārvietojas aptuveni 650 tūkstoši cilvēku, taču pilsētas potenciāls paliek neizmantots. Turklāt 2024. gadā Rīga iemaksāja vairāk nekā 133 miljonus eiro pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, novirzot līdzekļus, kas būtu varējuši tikt investēti metropoles attīstībā. Šie skaitļi liecina par milzīgu potenciālu, kas gaida, lai tiktu pilnvērtīgi aktivizēts.

Rakstā aplūkosim esošo situāciju, izceļot gan trūkumus, gan izaugsmes potenciālu, visbeidzot piedāvājot rīcības plānu, kā Rīga var kļūt par Baltijas urbāno centru.

Rīgas metropole šodien

Rīgas metropoles areāls slēpj sevī ievērojamu attīstības potenciālu, taču tam ceļā stāv vairāki būtiski izaicinājumi. Pirmām kārtām, transporta problēmas ir kļuvušas par ikdienas realitāti. Lielie sastrēgumi ne tikai paildzina ceļā pavadīto laiku, bet arī rada ievērojamus finansu zaudējumus. Rīgas transporta infrastruktūras attīstība ir gadiem atpalikusi, īpaši ārpus pilsētas robežām, kas veicina arvien intensīvāku privātā transporta izmantošanu.​

Vēl sarežģītāks ir resursu sadales jautājums. 2024. gadā Rīgai nācās iemaksāt vairāk nekā 133 miljonus eiro pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, novirzot līdzekļus uz reģioniem. Šāda pieeja mazina Rīgas konkurētspēju Baltijas reģionā un kavē nepieciešamās investīcijas pilsētas attīstībā. Turklāt pašvaldībām, kas veido Rīgas metropoli, trūkst vienotu instrumentu kopīgu problēmu risināšanai. Citiem vārdiem, Rīga zaudē daļu no tā, kas tai ļautu attīstīties straujāk un mērķtiecīgāk.

Rigas metropole sodien

Trīs kritiski trūkumi

Lai raksta turpinājumā pakāpeniski piedāvātu klārāku un reālāku vīziju par Rīgas turpmāko attīstību, sāksim ar skaidru problēmu identifikāciju.

Politiskā sadrumstalotība

Pirmais būtiskais trūkums ir Rīgas metropoles pašvaldību sadrumstalotība un atšķirīgie attīstības mērķi. Lai gan kopīgas iezīmes virza uz ilgtspējīgu attīstību, tomēr pārsvarā mērķi un vajadzības atšķiras. Piemēram, Saulkrastu un Olaines novads izceļ vēlmi stiprināt savas pozīcijas reģionā, tādējādi parādot, ka šobrīd primāri neuzskata novadu kā daļu no Rīgas metropoles areāla. Šāda politiskā sadrumstalotība nozīmē, ka kopējā reģiona attīstība netiek virzīta kā prioritāte.​

Brīvprātīgas sadarbības modelis, kas šobrīd pastāv, ir pārāk maigs. Trūkst skaidri noteiktu kompetenču un atbildības jomu, sadarbībai bieži vien esot neefektīvai. Bez spēcīgas kopīgas vīzijas un institucionalizētas pārvaldes Rīga nevar konkurēt ar citām Baltijas galvaspilsētām. Nepieciešams jauns pārvaldības modelis, kas nodrošinātu gan efektivitāti, gan demokrātisku leģitimitāti.​

Ekonomiskā neefektivitāte

Otrais būtiskais trūkums ir neefektīva ekonomisko resursu izmantošana. Liels pakalpojumus sniedzošo pašvaldību skaits samazina iespējas tiekties uz apjomradītiem ietaupījumiem. Katrai pašvaldībai ir sava administrācija un savi pakalpojumi, kas bieži dublējas, radot papildu izmaksas nodokļu maksātājiem. Turklāt resursu pārdale caur finanšu izlīdzināšanas fondu neveicina metropoles attīstību.​

Vairāk nekā 133 miljoni eiro, ko Rīga 2024. gadā iemaksāja pārdales fondā, būtu varējuši tikt izmantoti transporta infrastruktūras attīstībai vai kvalitatīvu publisko pakalpojumu nodrošināšanai. Šī situācija liecina par sistēmisku problēmu. Valsts līmenī nav izpratnes par metropoles lomu ekonomikas dzinējspēkā. Citiem vārdiem, nepieciešama jauna pieeja resursu pārdalē, kas ņem vērā metropoles īpašo nozīmi valsts attīstībā.​

Pārvaldības koordinācijas problēmas

Trešais kritiskais trūkums ir pārvaldības sistēmas nespēja efektīvi koordinēt metropoles attīstību. Šobrīd vairākas atsevišķas pašvaldības piegādā pakalpojumus metropoles teritorijā, bet vienas pārraugošas autoritātes nav. Šāds modelis nedarbojas pietiekami sekmīgi, ja metropoles teritorijā ietilpstošajām pašvaldībām ir dažādi mērķi. Vēl viena būtiska problēma ir iedzīvotāju iesaistes trūkums.​

Rīgas reģions, kas ir vāji institucionalizēts un kam nav pašam sava statusa valsts līmenī, neveicina piederības sajūtu plānošanas un pārvaldības procesā. Bez skaidras atbildības un demokrātiskas leģitimitātes iedzīvotāji nejūtas iesaistīti un atbildīgi par kopējo attīstību.

Trīs izaugsmes vektori

Identificējot pārvaldes, institucionālā tvēruma un sadarbības trūkumus, ir virkne pozīciju, kurās potenciāla sēklas jau ir iesētas un dīgst, Rīgai tās atliekot vien apjomīgāk un apņēmīgāk kopt.

Zināšanu jūdze kā inovāciju kodols

Pirmais un varbūt visspēcīgākais izaugsmes punkts ir tā sauktā Pārdaugavas Zināšanu jūdze. Šajā teritorijā koncentrētas piecas lielās Latvijas augstskolas ar apmēram 9000 ārvalstu studentiem. Ja pēdējo 10 gadu izaugsmes temps saglabāsies, nākamo sešu gadu kopējais šo universitāšu starptautisko studentu pienesums varētu pārsniegt vienu miljardu eiro.​

Zināšanu jūdzei ir iespēja kļūt par vienu no dinamiskākajiem lielpilsētu rajoniem Ziemeļeiropā, taču tam nepieciešama pāreja no abstraktas teorijas uz praktisku darbību. Tas nozīmē labāku infrastruktūru, vairāk dzīvojamās telpas studentiem un ciešāku sadarbību ar uzņēmējiem. Jāattīsta inovāciju ekosistēma, kas veicinātu tehnoloģiju pārnesi no augstskolām uz uzņēmumiem un radītu jaunas darbavietas.​

Transporta sistēmas modernizācija

Otrais būtiskais izaugsmes punkts ir vienota, moderna transporta sistēma visā metropoles areālā. Šobrīd transporta joma ir viena no lielākajām problēmām. Efektīva transporta sistēma ir katra veiksmīga metropoles stūrakmens. Starptautiskā pieredze rāda, ka metropolēs, kur ir metropoles līmeņa sabiedriskā transporta iestāde, iedzīvotāji ir vairāk apmierināti nekā tajās metropolēs, kur tādu nav.​

Integrēta transporta sistēma nozīmētu ne tikai labāku sabiedrisko transportu, bet arī viedus mobilitātes risinājumus. Velosipēdu infrastruktūra, koplietošanas transports, elektrificēts sabiedriskais transports un digitālas biļešu sistēmas, kas darbojas visā metropoles teritorijā. Līdzīga pieeja kā, piemēram, Īrijas Nacionālā transporta iestāde Dublinas metropolē, varētu efektīvi strādāt arī Rīgā.​

Starptautiskās konkurētspējas ceļš

Trešais izaugsmes punkts ir Rīgas pozicionēšana kā starptautiski atpazīstama Ziemeļeiropas metropole. Rīgai ir vēsturiskas priekšrocības. Stratēģisks ģeogrāfiskais novietojums, bagāta ar kultūrvēsturisko mantojumu un atvērtu biznesa vidi.

Tomēr socioloģisko aptauju dati norāda, ka tikai nedaudz vairāk par 10 procentiem aptaujāto ārvalstu studentu ir izteikuši vēlmi palikt Latvijā un meklēt darbu šeit pēc studiju beigšanas. Tas norāda uz neizmantotu potenciālu. Ja Rīga spētu piesaistīt un noturēt talantīgus starptautiskos speciālistus, tā varētu būtiski stiprināt savu ekonomisko konkurētspēju. Konkurētspējas stiprināšana nozīmē arī aktīvu dalību starptautiskos tīklos un Rīgas popularizēšanu kā pievilcīgas dzīves un darba vietas.​

Rīcības plāns Baltijas centram

Trūkumi un iespējas ir lielākoties saprastas. Tagad jādomā, kā trīs laika nogriežņos iespējams virzīties uz vēlamā un potenciālā veicināšanu un trūkumu pakāpenisku eliminēšanu.

Īstermiņa soļi

Pirmais un svarīgākais solis ir politiskās gribas mobilizēšana un vienošanās par metropoles pārvaldības modeli. Balstoties uz starptautisko pieredzi, vispiemērotākais variants Rīgai būtu divu līmeņu pašvaldības modelis. Metropoles līmenis koordinētu transportu, mājokļu attīstību un konkurētspējas jomas, savukārt pašvaldību pārraudzībā paliktu ielu apgaismojums, gājēju ietves un vietējās sabiedriskās vietas. Šāda modeļa īstenošanai būtu nepieciešams īpašs likums, kurā skaidri nodalītas katra līmeņa funkcijas un atbildība.​

Paralēli pārvaldības reformai jāizveido vienota transporta koordinācijas institūcija. Tā plānotu un pārvaldītu sabiedrisko transportu visā metropoles teritorijā. Tas ietver vienotas biļešu sistēmas ieviešanu, maršrutu optimizāciju un investīciju plānošanu transporta infrastruktūrā. Šis process prasa parlamenta atbalstu un aktīvu sadarbību starp Rīgas pašvaldību, Pierīgas novadiem un valdību.​

Vidēja termiņa uzdevumi

Nākamajā posmā nepieciešams izstrādāt un īstenot kompleksu Zināšanu jūdzes attīstības programmu. Programma ietvertu infrastruktūras uzlabojumus, studentu mājokļu būvniecību un sadarbības platformu izveidi starp augstskolām un uzņēmumiem. Jāattīsta inovāciju ekosistēma, kas veicinātu zināšanu pārnesi. Šobrīd pozitīvie rezultāti augstākās izglītības eksportā ir sasniegti ar minimālu valsts vai Rīgas pilsētas atbalstu, kas liecina, ka ar mērķtiecīgu atbalstu rezultāti varētu būt daudz iespaidīgāki.​

Jāizveido mehānismi, kas veicinātu ārvalstu absolventu integrāciju Latvijas darba tirgū. Šobrīd tikai neliela daļa no ārvalstu absolventiem paliek Latvijā. Galvenie iemesli ir konkurētspējīga atalgojuma trūkums un ierobežotas iespējas atrast darbavietas, kurās iespējams komunicēt angļu valodā. Papildus tam jāizveido speciāls metropoles investīciju fonds, kas finansētu starppašvaldību projektus.​

Ilgtermiņa vīzija

Nākamo desmit gadu laikā Rīgai jākļūst par pazīstamu zināšanu un inovāciju centru ar spēcīgu starptautisko reputāciju. Tas nozīmē konsekventu darbu pie Rīgas zīmola stiprināšanas. Jāpiesaista starptautiski pasākumi un jāceļ kvalitātes standarti visos līmeņos. Pēc pirmajiem soļiem pārvaldības reformā jāturpina integrācijas process, izveidojot pilnīgi funkcionējošu divu līmeņu pašvaldības sistēmu ar skaidrām kompetencēm un adekvātu finansējumu.​

Rīgas metropolei jākļūst par ilgtspējīgas attīstības paraugu Baltijā. Zaļais transports, enerģētiski efektīvas ēkas, attīstīta zaļā infrastruktūra un aprites ekonomikas principi. Iedzīvotāji ievēl pašvaldību deputātus, kuri savukārt ievēl metropoles domi un priekšsēdētāju, nodrošinot gan vietējo, gan metropoles līmeņa interešu pārstāvniecību. Tas ne tikai uzlabos dzīves kvalitāti, bet arī nostiprinās Rīgas reputāciju kā modernu, uz nākotni orientētu metropoli.​

Secinājums

Rīgas metropoles ceļš uz Baltijas urbāno centru ir iespējams! Šobrīd Rīgā ir visi nepieciešamie pamatelementi. Talantīgi cilvēki, starptautiski atzītas augstskolas, uzņēmīga biznesa vide un stratēģisks novietojums. Trūkst tikai vienotas vīzijas, efektīvas pārvaldes un mērķtiecīgas sadarbības.

Tikai kopīgiem spēkiem, ar skaidru rīcības plānu un konsekventi strādājot pie tā īstenošanas, Rīga var atgūt savu vietu kā Baltijas līdere!

Personalizēta foto kanva modernam interjeram

personalizēta foto kanva

Personalizēta foto kanva ir pārņēmusi pasauli. Tā ir kaut kas starp tradicionālām fotogrāfijām un māksliniecisku apdruku. Tā ir mūsdienu tehnoloģijas brīnums.

Cilvēki ātri vien ir pieķērušies šai tendencei un interesējas, vai viņi var izmantot personalizēto foto kanvu kā tradicionālā sienas dekora aizstājēju. Vai tiešām ir iespējams nomainīt fotogrāfiju rāmjus, gleznas un spoguļus pret presonalizētu foto kanvu?

Vienkārša atbilde ir “jā”. Personalizēta foto kanva paver pavisam jaunu pasauli interjera dekorēšanas iespējām. Radot modernu interjeru, ienesot fotogrāfiju burvību jūsu, vai kāda cita mājās. 

Jā, arī citu mājās jums ir iespējams ienest šo burvīgo, moderno personalizēto foto kanvu. Jautāsiet kā? Pavisam vienkārši – uzdāvinot. Perosonalizēt foto kanva ir lieliska ideja dāvanai. Ja nespējat rast risinājumu jautājumam – ko uzdāvināt, tad ziniet, ka šāda dāvana, būs lieliska izvēle. Jo tā sniegs, ne vien modernu interjeru, bet arī īpašu sajūtu dāvanas saņēmējam. Dāvana, kas dāvanas saņēmējam liks sajusties īpašam un novērtētam.

personalizēta foto kanva

Personalizēta foto kanva un tās iespējas

Kad runa ir par personalizētu foto kanvu kā sienas dekoru un modernu interjera priekšmetu, tiek pavērtas daudz un dažādas iespējas kā:

Personalizēta foto kanva ar mākslas darbu

Dažkārt mājās ir tukša siena, kuru nepieciešams nedaudz atsvaidzināt. Tapetes šķiet labas, bet tās nav īpaši interesantas un piesaistošas. Ja vēlaties radīt ko uzmanības piesaistošu, māksliniecisku un reizē nozīmīgu, laba izvēle būs par kādu mākslas darbu uz personalizētās foto kanvas.  Piemēram, attēlojumā izvēlēties kādu skaistu dabas ainavu, ko radījis kāds mākslinieks.

Kolāžas veida perosonalizēta foto kanva

Vēl viena iespēja kā interesantāk izveidot personalizēto foto kanvu –  izveidot kolāžu. Izvietojiet atsevišķas personalizētas foto kanvas izdrukas blakus/vienu virs otras, atstājot starp tām nelielas atstarpes. Tādējādi izveidojot kādu vienu konkrētu mākslas darbu vai fotogrāfiju.

Ienes dabu savās mājās ar personalizēto foto kanvu

Ja esat dabas mīļotājs, jūsu labākais draugs būs personalizēta foto kanva ar dabas ainavām. Jūs varat izvietot jūras fotogrāfijas, tuvplānu kadrus ar augiem un dzīvniekiem vai pat zvaigžnotās nakts debesu foto.

Ceļojumu atainošana ar personalizēto foto kanvu

Ja jums patīk ceļot, lieliski noderēs personalizēta foto kanva ar kādu eksotisku galamērķi. Ja jūs šo vietu vēl neesat apmeklējis, tā var kalpot kā atgādinājums. Bet ja esat to apmeklējis, tad tā atgādinās jums par brīnišķīgi pavadīto laiku.

Personalizēta foto kanva ar bērna zīmējumu

Apkopo skaistākos bērnu mākslas darbu personalizētajā foto kanvā, kas sniegs sentimentālu vērtību. Šādā kanvā varat izstādīt dažus no bērna labākajiem mākslas darbiem! Skenējiet viņu zīmējumus un uzdrukājiet tos uz personalizētas foto kanvas. Šādu mākslas darbu jūsu bērns patiesi novērtēs un sajutīsies īpaši mīlēts un novērtēts. 

Personalizēta foto kanva paver daudz un dažādas iespējas ikvienam. Tādējādi sniedzot iespēju, izveidot modernu un reizē skaistu interjeru mājās vai pat biroja telpās. Tātad, ko vēl gaidāt? Sāciet apkopot skaistākos un mīļākos foto un iegādājieties savas personalizētās foto kanvas jau šodien!

Ieskaties arī citos, mūsu bloga, intersantajos rakstos kā – Kā motivēt darbiniekus doties pārtraukumos, kas uzlabo produktivitāti vai Apskati Rīgu un tās apkaimi.

Kā motivēt darbiniekus doties pārtraukumos, kas uzlabo produktivitāti

Pārtraukumi darba izpildes laikā un darba dienas noslēgumā ir svarīgi, lai darbinieki atpūstos un novērstu uzmanību no darba ar mērķi iegūt dzīves līdzsvaru un atjaunot savu enerģiju un uzmanību, kā arī mazinātu stresu. Uzņēmumi var motivēt darbiniekus ievērot pārtraukumus, ļaujot brīvi izvelēties pārtraukuma momentus vai arī tos ieplānojot darba dienas grafikā. 

Pētījumā noskaidrots, ka darbinieki, kuri ievēro nelielus un regulārus pārtraukumus, pat darba dienas izskaņā vēl izjūt augstu iesaistes līmeni savā darbā [1] un jūtas motivēti, produktīvi un radoši [2]. Uzņēmumā, kas nodrošina elastību, šis iesaistes līmenis ir par 55% augstāks un stresa līmenis ir 55% zemāks [3]. Pārtraukumu ievērošana darbā veicina fizisko un mentālo veselību, kas bieži ir izaicinājums mūsdienās.

Motivējiet darbiniekus doties pārtraukumos, kuros viņi savstarpēji sarunājas, veic aktīvākas un mazāk aktīvas fiziskās kustības, izzina sev interesējošas tēmas, kā arī uzņem enerģiju ķermenim un prātam ar labu uzturu. Piemēram, Austrālijā veiktā pētījumā noskaidrots, ka socializēšanās ir otrs populārākais pārtraukuma pavadīšanas veids pēc pusdienošanas [6]. Līdz ar to kolēģu pozitīvās attiecības arī motivē darbiniekus doties mazos pārtraukumos un palīdz novirzīt domas no darba.

Iepazīstieties ar idejām, kādā veidā mudināt darbiniekus doties nelielajos un svarīgajos pārtraukumos!

Iekārtojiet atpūtas telpu

Radiet no jauna vai uzlabojiet jau esošu atpūtas telpu, kurā ieplūst dienas gaisma. Papildiniet to ar uzmundrinošām un priecīgām krāsām, zaļajiem augiem, ērtām mēbelēm atpūtai un maltītes ieturēšanai. Atpūtas telpa sniedz fizisku distanci no darba izpildes vietas. Kā arī sniedz iespēju socializēties vai tieši pretēji – pabūt vienam.

Aptaujā 18% darbinieku ir norādījuši atpūtas telpas pieejamību kā viņu produktivitātes uzlabošanas faktoru [4]. Darbinieki atpūtas istabas ietekmi ir novērtējuši augstāk par tehnololģijām un darba vietas personalizēšanu.

Aiciniet darbiniekus doties ārā

Lai maksimāli labi spētu pārvirzīt domas no darba, tiek ieteikts fiziski distancēties no darba izpildes vietas, vai tas būtu ofisa darba galds vai iekārtas. Līdz ar nelielu vides maiņu cilvēks arī pārdomā citas sev svarīgas lietas. Un atrašanās ārpus telpām dabā uzlabo atmiņu, mazina stresu, vairo prieku un enerģiju [5]. Aiciniet doties nelielās pastaigās ar kolēģiem. 

Iesaistiet darbiniekus labsajūtas veicināšanas programmā

Uzsāciet vai turpiniet jau iesāktas labsajūtas veicināšanas aktivitātes. Piemēram, fizisko kustību iniciatīvas, stresa mazināšanas vingrinājumus un veselīgu uzkodu piedāvājumu.

Un arī šīs programmas ietvaros informējiet kolektīvu par atpūtas un pusdienu pārtraukumu nozīmi uz koncentrēšanās spējām un veselību.

Labsajūtas veicināšanas programmas ir lielisks veids, kas iesaistīs darbiniekus domu novirzīšanā no darba. Aptaujā 79% darbinieku norādījuši, ka ir ļoti apmierināti ar darba organizēto labsajūtas veicināšanas programmu, kurā paši piedalās [6].

Dariet zināmu, ka pārtraukumi ir atļauti un vēlami

Vairums darbinieku var kūtri doties pārtraukumos, jo domā, ka tie nav atļauti. Piemēram, 20% darbinieku domā, ka priekšniecība var skatīties skeptiski uz atelpas brīžiem – pārtraukumiem [7]. Līdz ar to uzrunājiet darbiniekus personīgi vai sanāksmē, pastāstot par pārtraukumiem, cik ilgs laiks tam tiek atvēlēts. Līdz ar to viņi būs drošāki un labprāt izmantos atelpas brīžus, lai produktīvāki atgrieztos pie uzdevumiem nedaudz vēlāk.

Neplānojiet svarīgas darba lietas pusdienlaikā

Pusdienlaiks ir tas laiks, kad vairums vēlas ilgāk atvilkt elpu vai doties ārpus darba darīšanās. Līdz ar to, neieplānojiet svarīgas tikšanās un citus svarīgus notikumus šajā dienas laikā. Tas arī palīdzēs veicināt darbinieku veselīgāku dienas ritumu, kurā neskarts ir pusdienām veltīts pārtraukums.

Lūkojiet līdzi darba slodzei un apjomam, jo galvenais iemesls, kāpēc darbinieki nenovērš uzmanību no darba un nedodas pārtraukumā, ir pārāk daudz darāmo darbu uzdevumu, tā aptaujā ir norādījuši 31% darbinieku [6].

Uzņēmums var motivēt savus darbiniekus dienas laikā doties nelielos atpūtas pārtraukumos un arī pusdienu pārtraukumā, piedāvājot labsajūtas veicināšanas aktivitātes, iekārtojot atpūtas telpu un labā laikā motivējot iziet 5 minūšu pastaigā ārpus telpām. Turklāt ir būtiski darīt zināmu kolektīvam, ka paužu ievērošana ir pieņemama un vēlama. Un vakarā pēc darba atpūtu no darba sniegs ar darbu saistītu ziņu nesūtīšana ārpus darba laika.

Iepazīstiet un izvēlieties www.efectio.com/lv – digitālo platformu, kas palīdz veiksmīgi stiprināt kolēģu attiecības un veicināt darbinieku labsajūtu. Motivējiet darbiniekus doties pārtraukumā ar Efectio radošajiem uzdevumiem un aktivitātēm.

Rīgas sargi

Filma Rīgas sargi ir par bermontiju, Vācijas armijas ģenerāļa Ridigera fon der Golca un krievu pulkveža Pāvela Bermonta vadībā tiek iedvesmots uzbrukums jaunizveidotajai Latvijas galvaspilsētai Rīgai. Operācija norisinās 1919. gadā, kad Latvijai ir valsts, taču tā neatkarību joprojām neatzīst neviena valsts.
Rīgas aizsargi ir viena no dārgākajām kinofilmām Latvijā, vairāk nekā divi miljoni latu ir iztērēti filmas uzņemšanai. Filmas ilgums ir gandrīz četri gadi. Filma notiek abās Daugavas krastos, taču filmu nevarēja uztvert autentiskā gaisotnē, tāpēc filmēšanas darbi notika filmā Cinevilla. Filmai tika veiksmīgi uzbūvēta jauna Rīga, kas padarīja filmas radītos īpašos efektus vēl iespaidīgākus. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri ir arī iesaistīti filmā.

Filmā piedalās daudzi tautā iemīļoti aktieri Latvijā. Galvenās lomas ir

Jānis Reinis un Artūrs Skrastiņš.
Protams, filmā piedalās arī citi talantīgi un populāri latviešu aktieri, piemēram, Ģirts Kesteris, Uldis Dumpis, Andris Keiss, Romualds Ancāns, Elita Klaviņa, Indra Briķe, Ģirts Krūmiņš utt.
John Reinis filmē Mārtiņu, patriotiski domājošu latviešu zēnu, kurš ir gatavs darīt visu, lai Latvija kļūtu par neatkarīgu valsti. Izveidojot Strēlnieku bataljonu, Mārtiņš ceļo uz citām valstīm, bet Latvija un viņa mīļotā līgava Elza joprojām ir viņa sirdī. Mārtiņa neierašanās laikā Mārtiņš un Elza sazinās ar vēstulēm. Kad Mārtiņš atgriežas Latvijā, viņš vēl nezina, ka patiesā cīņa par Latvijas neatkarību un mīļoto Elzu tikai sāksies.
Artūrs Skrastiņš filmē skaisto Jēkabu Ronu, sienāzi un mūziķi, kurš dzīvo uz sieviešu rēķina, lai viņam būtu viesnīca. Kad Mārtiņš izstrādā uzbrukuma plānu, Jēkabs saprot, ka viņam jābeidz bezrūpīgā dzīve un jādodas cīņā. Skrastiņš šajā lomā ir ļoti izklaidējošs un harismātisks.
Filma par vēsturi, 11. novembri, Lāčplēša dienu, kurā iesaistīta divu cilvēku mīlestība, tāpat kā lielākajā daļā šī žanra filmu, taču šī mīlestība nav pārlieku izcelta kā nozīmīgākā līnija, un tas ir ļoti patīkami. Filma ir arī par draudzību, četru cilvēku draudzību, kas ir apņēmusies kalpot valstij, nezaudējot citam citu gan privātajā dzīvē, gan valsts grūtībās.
Filma ir ļoti intensīva, tā apgrūtina iespēju palikt vienaldzīgam un liek cerēt, ka viss būs kārtībā. Tā ietver humoristiskas epizodes un vieglu ironiju, tāpēc jaunieši, šķiet, nav pārlieku nospiesti. No vēstures viedokļa, protams, filma nav kā grāmata, tajā nav sīki un pilnīgi reālistiski atspoguļota visa vēsture, taču tiek saglabāta notikumu būtība.
Dažbrīd asaras saskrien acīs un elpa aizraujas vētrainajos brīžos, bet pēc filmas skatīšanās patriotisms pieaug simts procentu, un es priecājos, ka esmu latvietis, jo mūsu vīri bija sasnieguši savus mērķus, uzvarot spēcīgākos pretiniekus un atbrīvojot Rīgu. Es ceru uz nākamo 11. novembri, kad varēsim doties pie pils mūra un pieminēt mūsu karavīrus. Mēs iesakām skatīties šo filmu visiem, gan lieliem, gan maziem, jo ne visi zina, kas notika 11. novembrī un kāpēc to sauc par Lāčplēša dienu.

 

No vēstures skatu punkta, diemžēl, ir dažas neprecizitātes, piemēram,

  • Bruģa drupināšana uz krastmalas …
    Uzbrukums Bermontam nebija tik mierīgs. Bruģakmens saplūda ar “braucošajiem” vīriem, jo bruģakmens plaisāšana un barikāžu veidošana 10. līdz 12. gadsimtā notika smago ieroču apšaudē, kur lodes nebija saudzīgas. Arī cilvēku pulcēšanās pie vecās Dzelzceļa Daugavpils izejas, 11. un 13. janvāra ielas krustojumā, nebija iespējama, jo katra kustība no labā krasta uz kreiso krastu tika apšaudīta
    Kā arī civiliedzīvotājiem nebija atļauts pārcelties uz Daugavpili, bet Vecrīgā varēja iekļūt tikai ar īpašām atļaujām.
  • Gaisa uzbrukums. Pusi pilsētas iznīcināja kāda no bumbām, kas tika izmesta vienā sprādzienā? Bet kur ir artilērija? Lielāko katastrofu pilsētas arhitektūrā izraisīja pretinieka artilērija un ieroči … no kurienes “Dzelzs divīzija” …
    Filmā parādīts, ka latviešiem vispār nebija artilērijas. Latvijas armijai bija gan artilērijas vienības, bruņotie transportlīdzekļi, lidmašīnas un pat bruņuvilciens, kas tika izmantots ne tikai aizsardzībai, bet arī uzbrukumiem.
  • Būtisks faktors Bermonta uzvarā bija sabiedroto kreiseru un iznīcinātāju iesaistīšana kaujā.
    14. oktobrī sabiedrotie nosūtīja ultimātu Bermontam ar prasību atteikties no okupētās teritorijas, bet bermontieši to neuztvēra nopietni.
    15. oktobrī sabiedroto kreiseri ar precīziem lielgabalu uzbrukumiem uzsāka Daugavgrīvas apšaudi, vācieši tika sajaukti un bija ne tikai fiziski, bet arī morāli sakauti. Tad Latvijas karaspēks pārcēlās no Daugavgrīvas uz Daugavgrīvu, no Mīlgrāvja uz Daugavgrīvu ar tvaikoņiem un baržām, un pēc zemes cīņām 400 līdz 500 bermontiešu, kā arī daudz munīcijas, viens lielgabals, 10 ložmetēji, radio stacija un zirgi krita latviešu rokās. Vēlāk virkne uzvaru sākās tieši no Daugavgrīvas un Jūrmalas.
    Šī uzbrukuma rezultātā sabiedrotie pavēlēja savu kuģu lielgabalu apšaudi līdz pat Daugavai.
    Sabiedrotie filmā cīņās neiesaistās. Tas bija īpaši uzsvērts un rada skumju iespaidu, jo bez sabiedrotajiem uzvara, iespējams, nebūtu bijusi iespējama.

Pirmsākumi

Rīgas vēsture 12. gadsimtā

Rīgas izcelsme sākas 11.-12. Gadsimtā. Šajā laikā pieauga Daugavas kā tirdzniecības ceļa nozīme, un tās krastos parādījās jauni apdzīvojumi un tirdzniecības vietas.

Arheoloģiskie izrakumi rāda, ka Rīgas teritoriju galvenokārt apdzīvoja Daugavas lejasteņi, Ziemeļkurzemes reģiona iedzīvotāji vai apbruņoti ciemati (sastopami Zemgales, Latgales un Bila prefektūrās, kas, iespējams, liecina arī par klātbūtni šīs etniskās grupas), kas dzīvoja ciematos. Viens ciems atrodas Daugavas krastā starp pašreizējo Kalku un Mārstaļu ielu, otro – senajā ostā Rīgas upes lejtecē (šodienas Alberta laukuma vietā). Ciemus veido mazi žogi, kas savstarpēji savienoti ar stāvošiem žogiem. Ēkas, kas būvētas koka guļbūves tehnikā, tiek pasargātas ar krāsnīm vai akmens krāsns krāsnīm un paviljoniem. Papildus dzīvojamajai ēkai katrā pagalmā bija arī saimniecības ēka – kūts un lopu nams. Pielikumi ēkām tika izmantoti kā rokdarbu darbnīcas. Katram ciematam ir platība aptuveni 3 ha. Iedzīvotāji nodarbojas ar zveju, vilkšanu, lopkopību un amatniecību – metālu, koka, dzintara un kaulu pārstrādi. Zvejas īpašo nozīmi parāda tīkla pludiņi, spoki, harpūnas, amatniecība, makšķernieki. Daļa no neto pludiņa ir īpašums. Drawage nodrošināja cilvēkus ar medu, kas tika izmantots gan kā saldinātājs, gan kā līdzeklis pret vasku, ko izmantoja sveču izgatavošanai. Daudzi no atklājumiem liecina par tirdzniecību ar seno Krieviju un Rietumeiropu (stikla trauki, šīfera gleznas, ornamentēti bronzas trauki, izliektie dzelzs akmeņi uc)
Pamatojoties uz fondiem, tika konstatēti ziedojumi. Saskaņā ar latviešu tautu uzskatiem, ēkas pamatiem vajadzētu nodrošināt visu ļaunumu, kas var kaitēt mājas iedzīvotājiem. Rīgas 12. gs. Ciemata ēkās tika atrastas priedes mizas tīkls, koka rituāli ar griezto stilizētu cilvēku galvu un bronzas kaklu, kā arī dzīvnieku un to daļu – zirgu, govju galvaskausa un kazas raga ziedojumi.

12. gs. 70. gados sāka darboties vācu tirgotāju braucieni uz Rīgu. Ir dažādi viedokļi par ierašanos:
1) nejauša ļaunais Daugavas mute;
2) mērķtiecīgas Austrumu politikas rezultāts.
Latvijas Henry (Henricus de Lettis) savā Livonijas hronikā raksta, ka vācu dīleriem “ir draudzīgas saites ar lībiešiem”. Vācieši cerēja iegādāties vasku un kažokādu par zemām cenām. Skandināvieši bija beiguši savus kvestus, tādēļ sacensības bija mazas. Rīgas vācu ciemata straujais pieaugums ir jāatzīmē tirgū ērtajā dabiskajā ostā Rīdzenes upes grīvā. Arheoloģiskie izrakumi atklāja 50 m platu un 3 -5 m dziļūdens rezervuāru. No trim dažādos laikos atrastajiem kuģu vrakajiem īpaši jāmin 11 metru garš ozolu kuģis (t.i., Rīgas kuģis), kas 1939. gadā bija aptuveni 7 metrus zem ielas līmeņa.