Patriotisms ir viens no tiem vārdiem, kuru nozīme var atšķirties atkarībā no tā, kurš to lieto. Vienā ziņā patriotisms ir līdzīgs spriedumam vai veselajam saprātam, citādā – sajūtai. Daudziem cilvēkiem ir diezgan stingra attieksme pret to, kas ir patriotisms un kā tas jāvērtē, bet mēģiniet uzdot jautājumu kādam uzņēmumam. Protams, ir noteikti vietas, kur no viena vai cita iemesla šī tēma ir labāka. Tomēr es nedomāju, ka es pieļāvos kļūda, ja es teiktu, ka cilvēku viedokļi izrādīsies pavisam citādi. Daži “patriotisma” vārdā dzirdēs kaut ko cēlu, vērtīgu un atbalstošu, bet citi uztvers to kā morāli bīstamu novirzi un brīdinās par radīto kaitējumu. Kāds ar šo vārdu mēģinās pateikt kaut ko svarīgu par sevi, bet no citām mutes tā izklausās kā nožēla. Šai daudzveidībai ir vairāki iemesli.

Taču šajā blogā mēs nešķirosim, kuram ir taisnība un kuram nav. Runāsim par Rīgu, par patriotisku Latviju, par 100 gadu vecas valsts saknēm, sāpēm un sasniegumiem, kas to veido.