1941. gada 22. jūnijā nacistu Vācija uzbruka PSRS. Pirmajos kara laikā Latvijas teritorija sāka bombardēt. Padomju armija atkāpās. 1. jūlijā Vācijas karaspēks ieņēma Rīgu. Rīgas pili – Vecrīgu, ko skāra artilērijas uguns, iznīcināja Melngalvju nams, Rātsnams sv. Pētera katedrāle

Latvijas iedzīvotāji saņēma jauktu vēstījumu par kara sākumu. Daļa iedzīvotāju evakuēja Padomju Savienības aizmugurē. 1940. gada vasarā Latvijā izveidotais Strādnieku apsardze cīnījās ar kauju ar Sarkano armiju. Taču kara sākumā, Latvijas aresti un masu deportācijas laikā 1941. gada 14. jūnijā pastiprinājās pretpadomju noskaņojums. Visradikākie padomju režīma pretinieki nāca pie nacistu iebrucējiem. Ne tikai viņi atstāja Sarkano armiju, bet karadarbības sākumā viņi sāka paļauties uz ebrejiem un padomju aktīvistiem. 1941. gada 4. jūlijā, piedaloties līdzautoriem, tika sadedzināta Rīgas Korālas sinagoga, kurā tika atrasti vairāki simti cilvēku. 1941. gada septembrī sāka veidot Latvijas policijas bataljonus, kas vēlāk piedalījās soda operācijās KPFSR, Baltkrievijas, Ukrainas un Polijas teritorijā. Pēc Staļingradas uzvaras Hitlers parakstīja rīkojumu par Latvijas SS brīvprātīgo leģionu, bet drīz brīvais princips tika aizstāts ar piespiedu mobilizāciju.

Vācijas okupācijas varas īstenotā politika ir izraisījusi aizvien lielāku sašutumu starp iedzīvotājiem, tostarp tiem, kuri sākotnēji cerēja atjaunot Latvijas neatkarību. 1944. gada vasarā padomju armija sāka vadīt nacistu uzvarētājus no Latvijas teritorijas. 1944. gada 13. oktobrī tika atbrīvota Rīga. Rietumu daļā tika izveidots tā sauktais Kurzemes katls, kurā bija liela vācu karaspēka vienība, kā arī 19. Latvijas SS nodošana. Tikai 1945. gada 9. maijā Vācijas karaspēks uzņēma Kurzemi.

No Rīgas skatu punkta:

Rīgas domes loceklei Kalnbērzai ir bildes, kas dzīvo spagetti ar dzīviem ziediem.
Diemžēl mūsu rīcībā ir tikai fotogrāfijas no vācu fašisma iebrucējiem, kas 1941.gada 1.jūlijā okupēja Rīgu ar krievu ziediem. Rīdzenieki deva ziedus vāciešiem (sviestmaizes un atspirdzinājumus), acīmredzami tāpēc, ka viņi uztvēja tos kā atbrīvotājus no komunistiskā terora, kas no 1940. gada līdz 1941. gadam parādīja visu savu padomju skatiena būtību, kā brīnišķīgi iemērcot, nogalinot un deportējot tūkstošiem cilvēku Rīga un visā Latvijā.
Vācu okupācija bija traģiska ebreju tautas dzīves lapa. Jūdu vajāja un iznīcināja. Līdzīgi ebreji no visas Eiropas tika iznīcināti un nogādāti uz Rīgu un tās tuvāko apkārtni (Biķernieki, Mezaparks).
1944. gada 13. oktobrī Rīgā tika atbrīvota padomju armija.
Tomēr pēc atbrīvošanas tā neatstāja vairāk nekā 50 gadus. Tādēļ neviens iznīcinātājs nav kļuvis par pasažieri.