Filma “Rīgas sargi” ir par bermontiju – Vācijas armijas ģenerālis Ridiger von der Golc, krievu policists Pavel Bermont vadībā, iedvesmo uzbrukumu jaunizveidotajam Latvijas galvaspilsētam Rīgai. Operācija norisinās 1919. gadā, kad Latvijai ir valsts, taču tā neatkarību joprojām neatzīst neviena valsts.
Rīgas aizsargi ir viena no dārgākajām kinofilmām Latvijā – vairāk nekā divi miljoni latu ir iztērēti filmu uzņemšanai. Filmas ilgums ir gandrīz četri gadi. Filma notiek abās Daugavas krastos, taču filmu nevarēja uztvert autentiskā gaisotnē, tāpēc filmēšanas darbi notika filmā Cinevilla. Filma tika veiksmīgi uzbūvēta jauna Rīga, kas padarīja filmas radītos īpašos efektus vēl iespaidīgākus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) karavīri ir arī iesaistīti filmā.
Filmā piedalās daudzi tautas aktieri Latvijā. Galvenās lomas ir
Jānis Reinis un Artūrs Skrastiņš.
Protams, filmā piedalās arī citi talantīgi un populāri latviešu aktieri, piemēram, Ģirts Kesteris, Uldis Dumpis, Andris Keiss, Romualds Ancāns, Elita Klavina, Indra Briķe, Ģirts Krūmiņš utt.
John Reinis filmē Mārtiņš, patriotisms domājošs latviešu zēns, kurš ir gatavs darīt tik daudz, lai Latvija kļūtu par neatkarīgu valsti. Izveidojot Strēlnieku bataljonu, Mārtiņš ceļo uz citām valstīm, bet Latvija joprojām ir viņa mīļotā līgava Elza. Martina neierašanās, Martins un Elz sazinās ar burtiem. Kad Mārtiņš atgriežas Latvijā, viņš vēl nezina, ka patiesais cīņā par Latvijas neatkarību un mīļoto Elzu sāksies tikai.
Artūrs Skrastiņš filmē skaistu Jēkabu Ronu – sienāzis, mūziķis, kurš dzīvo pēc sievietes rēķina, lai viņam būtu viesnīca. Kad Martin izstrādā uzbrukuma plānu, Jēkabs saprot, ka viņam jābeidz viņa bezrūpīgā dzīve un cīņa. Skrastiņš šajā lomā ir ļoti izklaidējošs un skaists.
Filma par vēsturi – 11. novembrī – Lāčplēzes diena, kurā iesaistīta divu cilvēku mīlestība (tāpat kā lielākajā daļā šo žanra filmu), taču šī mīlestība nav apdullināta un iecelta par nozīmīgu lomu, kas ir ļoti patīkama. Filma ir arī par draudzību – četru cilvēku draudzība, kas ir apņēmusies nodarboties ar noderīgu valsti, nezaudējot otru, gan privātajā dzīvē, gan valsts grūtībās.
Filma ir ļoti intensīva aktivitāte, kas apgrūtina nervu ignorēšanu un cer, ka viss būs kārtībā. Tas ietver humoristiskas un humoristiskas humora ideju, kā arī nespiedu mēli – tāpēc jaunieši, šķiet, nav pārāk labi piesaistīti un nospiesti. No vēstures viedokļa – protams, ka filma nav kā grāmata – ir ļoti labi parādīta visa vēsture sīki un tīri realitātē, bet pati tā nozīme kā tādai.
Dažreiz asaras satricina asaras, elpas mirkļi mirgo vētrajā vētrā, bet pēc filmas skatīšanās patriotisms pieauga simts procentiem, un es priecājos, ka esmu latvietis – ka mani vīrieši bija sasnieguši savus mērķus, uzvarot spēcīgākos pretiniekus un atbrīvojot Rīgu. Es ceru uz nākamo 11. Novembri, kad jūs varēsit doties uz pils sienu un apšaudīt mūsu karavīrus. Mēs iesakām skatīties šo filmu visiem – gan lieliem, gan maziem, jo ne visi zina, kas notiks 11.novembrī un kāpēc to sauc par Lāčplēša dienu.
No vēstures skatu punkta, diemžēl, ir dažas neprecizitātes, piemēram:
- Bruģa drupināšana uz krastmalas …
Uzbrukums Bermontai nebija tik mierīgs. Bruģakmens saplūda ar “brauca” vīriešiem, jo bruģakmens plaisāšana un burāšana (10.-12. Gadsimtā) notika smagajā ieročos, kur lodes nebija viltīgas. Arī cilvēku sapulcei nav iespējams doties uz veco Dzelzceļa Daugavpils izeju (atzīmēt 11. un 13. janvāra ielu krustcelienu), jo katra kustība labajā krastā kreisajā krastā bija pievienota lodziņa krusa
Kā arī civiliedzīvotājiem nebija atļauts pārcelties uz Daugavpili, bet Vecrīgā varēja iekļūt ar šādām īpašām atļaujām. - Gaisa uzbrukums. Pusi pilsētu iznīcināja kāda no bumbām, kas tika izmesti no viena sprādziena?!? Bet kur ir artilērija? Tā kā lielāko katastrofu pilsētas arhitektūrā izraisīja pretinieka artilērija un ieroči … no kurienes “Dzelzs sadalījums” …
Filma parādīja, ka latviešiem vispār nebija artilērijas.!!!! Latvijas armijai bija gan artilērijas priekšmeti, bruņoti transportlīdzekļi, lidmašīnas un pat karikatūra bruņotais transportlīdzeklis, kas tika izmantots ne tikai aizstāvībai, bet arī uzbrukumiem. - Būtisks faktors Bermondas uzvarā bija sabiedroto kreisieru un iznīcinātāju iesaistīšana kaujā.
14. oktobrī sabiedrotie nosūtīja ultimātu uz Bermondu ar prasību atteikties no okupētās teritorijas, bet bermondieši to neuztvēra nopietni.
15. oktobrī sabiedrotie kruīzeri ar precīziem lielgabalu uzbrukumiem uzsāka Daugavgrīvas šaušanu, vācieši tika sajaukti un bija ne tikai fiziski, bet arī morāli uzvarēti. Tad Latvijas karaspēks pārcēlās no Dauggravīša uz Daugavgrīvu, no Milgravīza uz Daugavgrīvu, tvaika kabīnēs un baržās, un pēc zemes cīņām 400-500 bermondieši, kā arī daudzi munīcijas, 1 lielgabals, 10 mašīnists, radio stacija un zirgi krita. Vēlāk virknes uzvaru sāka tieši no Daugavgrīvas un Jūrmalas.
Šīs uzbrukuma rezultātā sabiedrotie pasūtīja savu kuģu lielgabalu šaušanu (līdz 10. Daugavai).
Sabiedrotie filmas cīņās neiesaistās. Un tas bija tik ļoti uzsvērts. Bēdīgs (bez sabiedrotajiem uzvaru var nebūt iespējams).
