Karogi un to izmantošana Latvijā

Karogi ir nozīmīgs simbols, gan valsts, gan pasaules mērogā. Ar to asociējas valstis, pilsētas un dažādas organizācijas, taču to lietošana ir reglamentēta un strikta.

Kā būtiskākie un zināmākie Latvijā ir Latvijas karogs un pilsētu karogi, kurus izmantojam gan īpašos svētkos, gan atceres dienās, taču iedzīvotājiem bieži rodas jautājums, vai karogus drīkst izkārt arī ikdienā.

Rīgas karoga vēsturiskie simboli

Rīgas pilsētas karogs ir sadalīts uz pusēm, vienlīdz platās līnijās – baltā un zilā, kurām pa vidu, karoga centrā atrodas Rīgas pilsētas ģerbonis ar vairoga turētājiem heraldiskās krāsās. Rīgas karogs pirmoreiz vēsturē minēts 1232. gadā, taču nav zināms, kādas krāsas un simboli tajā izmantoti. Baltā un zilā līnija karogā parādījusies tikai 17. gadsimta beigās, un gadsimtu vēlāk Rīgas karogu papildina vēl sarkana līnija. Savukārt karogs, kādu to redzam šodien, pirmoreiz tika ieviests tikai 1937. gadā.

Latvijas karoga nozīme

Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs ir karmīnsarkans ar baltu svītru vidū. Lai gan tas ir līdzīgs Austrijas karogam, Latvijas karoga izmēri un tam piesaistītie CMYK krāsu kodi ļauj to viegli atšķirt no citu valstu simboliem. Mūsdienās daudzi atpazīst Latviju tieši pēc šī, leģendām apvītā simbola, turklāt Latvijas karoga lentīte rotā latviešus katros svētkos.

Latvijas karoga rašanās

Kā vēstī Latvijas karoga vēsture, tas radies 19. gadsimtā, pamatojoties uz Atskaņu hronikā minēto seno latgaļu karogu, tādējādi Latvijas karogs ir viens no senākajiem simboliem, ar kuru lepojamies gan svētkos, gan ikdienā, piemēram, par ikgadēju tradīciju jau kļuvis patriotiskais karogu brauciens.

Karoga izkāršana svētkos un sērās

Lai gan karogs visbiežāk saistās ar svinīgiem un pozitīviem pasākumiem, to izmantojam arī sēru un atceres dienās, kad karogs sēru noformējumā rotā katru ēku:

• Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas 25. martā, 14.jūnijā un decembra pirmajā svētdienā;
• Latvijas Republikas okupācijas diena 17.jūnijā;
• Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena 4.jūlijā.

Karogs ar sēru lenti šajos datumos tiek izkārts katru gadu, taču jāņem vērā, ka, mainoties notikumiem, var tikt izsludinātas arī papildus sēru dienas.

Latvijas valsts karogu aizliegts lietot pie ēkām, kuru fasāde ir sliktā stāvoklī, vai arī nepiemērotās vietās un apstākļos, kā arī nav pieļaujama bojāta, vai netīra karoga izkāršana. Karogs jāizkar valsts noteiktajās svētku un atceres dienās, taču, ja pret karogu izturas ar cieņu un atbilstoši noteikumiem, to atļauts izvietot pie jebkura nama arī ārpus noteiktajām svētku un atceres dienām.

Karogi svētkos un ikdienā

Lai gan valsts karogs ir svarīgākais no simboliem, tam līdzās izmantojam arī citus karogus, piemēram, mūsu kultūrā ļoti nozīmīgs ir arī dziesmu svētku karogs un novadu karogi, kuriem, tāpat kā pilsētu simboliem, ir kultūrvēsturiska vērtība. Savukārt starptatiskos pasākumos tiek izmantoti arī citi Eiropas karogi, un, protams, kā dalībvalstij, mums īpašā cieņā ir arī Eiropas Savienības karogs un NATO karogs, kurus izkaram pie atbilstošajām valsts iestādēm.

Daudziem zināms arī olimpiskais karogs, kas simbolizē vienotību un draudzību, kā arī eiropiešiem pazīstamais zilais pludmales karogs, kas liecina par labiekārtotu un drošu vidi. Zilā karoga pludmales iekārtotas arī Latvijā, padarot mūs atpazīstamus pasaules kontekstā.

Karogi viennozīmīgi modina lepnumu un raisa pozitīvas emocijas, tādēļ pat ikdienā ielās redzami auto karodziņi un vimpeļi, kas atgādina, par ko lepojamies un kādas ir mūsu vērtības.