Krievijas karoga vēsture

Krievijā 18. gadsimtā parādījās baltā, zilā un sarkanā trīskrāsā, taču tas bija liels ceļojums, pirms tas kļuva par valsts karogu.

Nav oficiālas izpratnes par to, kādas ir trīs krievu karoga krāsas (vismaz nav paredzētas likumā), tādēļ ir dažādas tautas interpretācijas. Visizplatītākā korelē ar Eiropas heraldiku, saskaņā ar kuru balta krāsa simbolizē muižniecību un atvērtību, zilā krāsa nozīmē lojalitāti un šķīstību, un sarkans – drosmei, augstprātībai, dāsnībai un mīlestībai.

Pastāv arī “ģeogrāfiska” interpretācija. 18. gadsimta sākumā Krievijas valsts sastāvēja no trim vēsturiskajiem reģioniem: Velikaya Rus (Lielā Krievija – mūsdienu Krievijas rietumu daļa), Belaja Rus (Baltkrievija) un Malaya Rus (mazā Krievija – mūsdienu Ukraina). Katru no reģioniem simbolizēja attiecīgi krāsa: sarkana, balta un zila – un tāpēc tās bija tādas krāsas, kādas šim laikam izmantoja ķēniņš Pēteris I (valdīja no 1682. līdz 1725. gadam).

Karogs kuģiem

Pēterim I viens no svarīgākajiem uzdevumiem bija izveidot Krievijas flotes un piekļūt jūrām. Saskaņā ar Krievijas Heraldikas padomes vadītāja vēsturnieku Georgiju Vilinbahovu, pat pirms flotes izveides, kad viņš devās uz upju braucieniem uz pirmajiem Krievijas kuģiem, Pēteris I jau izmantoja balto, zilo un sarkano plakātu.

Pastāv teorija, ka Pēteris I paņēma Holandes karoga krāsas – milzīgu jūras spēku tajā laikā – kur ķēniņš devās, lai iepazītos ar Eiropas valstu ceļiem. Vilinbahovs tomēr norāda, ka jaunais ķēniņš bija izmantojis trīsdimensiju pat pirms viņa brauciena uz Holandu un secināja, ka Krievijas tradīcijas bija Pētera vadībā.

Viena impērija, divi karogi

Saskaņā ar Pētera I pēc romānu dinastijas pēcnācējiem Krievijā parādījās karodziņu “diarchija”. Kopā ar balto, zilo un sarkano karogu, ko uzskatīja par tirdzniecības karogu, melnu, dzeltenu un baltu karogu, ko sauc par “heraldikas” karogu (šobrīd parasti sauc par “imperatora”). Aleksandrs II (kurš valdīja no 1855. gada līdz 1881. gadam) apstiprināja šo karogu kā nacionālo: melnās un dzeltenās krāsas bija Krievijas emblēmas krāsas, kuras tajā laikā bija divu galu melnais ērglis pret zelta fona un balta bija krāsa Sv. Džordža uzvarētājs, Krievijas patrons.

Intervija ar “Izestiju”, galvenais avīze Vladimirs Medvedevs norāda, ka Krievijas impērijas rezultātā nebija viena valsts karoga. Tieši karali bieži vien nepiekrita – piemēram, Aleksandrs III (kurš valdīja no 1881. gada līdz 1894. gadam) atcēla Aleksandra II lēmumu un lika baltā, zilā un sarkanā karodziņu izmantot oficiāliem gadījumiem, raksturojot to kā “tikai krievu valodu”. Bieži vien tika izmantoti divi karogi: valsts svētku laikā valdības ēkās novēroja “imperatora” karogu, bet komerciālajās – baltā, zilā un sarkanā krāsā.

Vilinbahovs raksta, ka Krievijas tirgotāju karogs 20. gadsimta četrdesmitajos gados ieguva īpašu nozīmi, kad Vislāvu kongresa dalībnieki – slāvu valstu pārstāvji, kas cīnījās par neatkarību, izvēlējās balto, zilo un sarkano krāsu. Tas simbolizēja viņu tuvību Krievijai un slāvu tautu vienotību. Pašlaik šīs krāsas var redzēt daudzu valstu, kas ieguvušas neatkarību, karogiem: Čehijas Republika, Slovākija, Serbija, Horvātija un Slovēnija.

No sarkanā līdz valsts karogam

Pēc 1917. gada oktobra revolūcijas tika aizliegti abi karalistes perioda karogi – tos aizstāja sarkans baneris ar sirpi, āmuru un zvaigzni, kas kļuva par vienu no padomju varas simboliem. Un balto, zilo un sarkano trīsriļņu izmantoja emigranti, kas iebilda pret komunistiem. Tieši šī iemesla dēļ 1980. gadu beigās un 90. gadu sākumā trīskrāsains kļuva par demokrātisku protestu simbolu pret padomju varas iestādēm.

Jaunajā Krievijā kopš 1991. gada balto, zilo un sarkano trīsriteni ir kļuvuši par valsts karogu. Tajā pašā laikā politiskos mītiņos šodien var redzēt gan padomju sarkano zīmogu (komunistiem to izmanto), gan melno, dzelteno un balto “imperatora” karogu (ko izmanto monarhisti un labais spārns). Laiku pa laikam deputāti no Krievijas Liberāļu demokrātu partijas (LDPR) nāk klajā ar priekšlikumiem padarīt “imperatora” karogu par nacionālo – apgalvojot, ka saskaņā ar to ir uzvarētas “izcili uzvaras”, bet tas nav nekas. Kā atzīmē meistars Vladimirs Medvedevs, baltā, zilā un sarkanā karogs jau sen tiek pieņemts kā oficiālais karogs.