Kā motivēt darbiniekus doties pārtraukumos, kas uzlabo produktivitāti

Pārtraukumi darba izpildes laikā un darba dienas noslēgumā ir svarīgi, lai darbinieki atpūstos un novērstu uzmanību no darba ar mērķi iegūt dzīves līdzsvaru un atjaunot savu enerģiju un uzmanību, kā arī mazinātu stresu. Uzņēmumi var motivēt darbiniekus ievērot pārtraukumus, ļaujot brīvi izvelēties pārtraukuma momentus vai arī tos ieplānojot darba dienas grafikā. 

Pētījumā noskaidrots, ka darbinieki, kuri ievēro nelielus un regulārus pārtraukumus, pat darba dienas izskaņā vēl izjūt augstu iesaistes līmeni savā darbā [1] un jūtas motivēti, produktīvi un radoši [2]. Uzņēmumā, kas nodrošina elastību, šis iesaistes līmenis ir par 55% augstāks un stresa līmenis ir 55% zemāks [3]. Pārtraukumu ievērošana darbā veicina fizisko un mentālo veselību, kas bieži ir izaicinājums mūsdienās.

Motivējiet darbiniekus doties pārtraukumos, kuros viņi savstarpēji sarunājas, veic aktīvākas un mazāk aktīvas fiziskās kustības, izzina sev interesējošas tēmas, kā arī uzņem enerģiju ķermenim un prātam ar labu uzturu. Piemēram, Austrālijā veiktā pētījumā noskaidrots, ka socializēšanās ir otrs populārākais pārtraukuma pavadīšanas veids pēc pusdienošanas [6]. Līdz ar to kolēģu pozitīvās attiecības arī motivē darbiniekus doties mazos pārtraukumos un palīdz novirzīt domas no darba.

Iepazīstieties ar idejām, kādā veidā mudināt darbiniekus doties nelielajos un svarīgajos pārtraukumos!

Iekārtojiet atpūtas telpu

Radiet no jauna vai uzlabojiet jau esošu atpūtas telpu, kurā ieplūst dienas gaisma. Papildiniet to ar uzmundrinošām un priecīgām krāsām, zaļajiem augiem, ērtām mēbelēm atpūtai un maltītes ieturēšanai. Atpūtas telpa sniedz fizisku distanci no darba izpildes vietas. Kā arī sniedz iespēju socializēties vai tieši pretēji – pabūt vienam.

Aptaujā 18% darbinieku ir norādījuši atpūtas telpas pieejamību kā viņu produktivitātes uzlabošanas faktoru [4]. Darbinieki atpūtas istabas ietekmi ir novērtējuši augstāk par tehnololģijām un darba vietas personalizēšanu.

Aiciniet darbiniekus doties ārā

Lai maksimāli labi spētu pārvirzīt domas no darba, tiek ieteikts fiziski distancēties no darba izpildes vietas, vai tas būtu ofisa darba galds vai iekārtas. Līdz ar nelielu vides maiņu cilvēks arī pārdomā citas sev svarīgas lietas. Un atrašanās ārpus telpām dabā uzlabo atmiņu, mazina stresu, vairo prieku un enerģiju [5]. Aiciniet doties nelielās pastaigās ar kolēģiem. 

Iesaistiet darbiniekus labsajūtas veicināšanas programmā

Uzsāciet vai turpiniet jau iesāktas labsajūtas veicināšanas aktivitātes. Piemēram, fizisko kustību iniciatīvas, stresa mazināšanas vingrinājumus un veselīgu uzkodu piedāvājumu.

Un arī šīs programmas ietvaros informējiet kolektīvu par atpūtas un pusdienu pārtraukumu nozīmi uz koncentrēšanās spējām un veselību.

Labsajūtas veicināšanas programmas ir lielisks veids, kas iesaistīs darbiniekus domu novirzīšanā no darba. Aptaujā 79% darbinieku norādījuši, ka ir ļoti apmierināti ar darba organizēto labsajūtas veicināšanas programmu, kurā paši piedalās [6].

Dariet zināmu, ka pārtraukumi ir atļauti un vēlami

Vairums darbinieku var kūtri doties pārtraukumos, jo domā, ka tie nav atļauti. Piemēram, 20% darbinieku domā, ka priekšniecība var skatīties skeptiski uz atelpas brīžiem – pārtraukumiem [7]. Līdz ar to uzrunājiet darbiniekus personīgi vai sanāksmē, pastāstot par pārtraukumiem, cik ilgs laiks tam tiek atvēlēts. Līdz ar to viņi būs drošāki un labprāt izmantos atelpas brīžus, lai produktīvāki atgrieztos pie uzdevumiem nedaudz vēlāk.

Neplānojiet svarīgas darba lietas pusdienlaikā

Pusdienlaiks ir tas laiks, kad vairums vēlas ilgāk atvilkt elpu vai doties ārpus darba darīšanās. Līdz ar to, neieplānojiet svarīgas tikšanās un citus svarīgus notikumus šajā dienas laikā. Tas arī palīdzēs veicināt darbinieku veselīgāku dienas ritumu, kurā neskarts ir pusdienām veltīts pārtraukums.

Lūkojiet līdzi darba slodzei un apjomam, jo galvenais iemesls, kāpēc darbinieki nenovērš uzmanību no darba un nedodas pārtraukumā, ir pārāk daudz darāmo darbu uzdevumu, tā aptaujā ir norādījuši 31% darbinieku [6].

Uzņēmums var motivēt savus darbiniekus dienas laikā doties nelielos atpūtas pārtraukumos un arī pusdienu pārtraukumā, piedāvājot labsajūtas veicināšanas aktivitātes, iekārtojot atpūtas telpu un labā laikā motivējot iziet 5 minūšu pastaigā ārpus telpām. Turklāt ir būtiski darīt zināmu kolektīvam, ka paužu ievērošana ir pieņemama un vēlama. Un vakarā pēc darba atpūtu no darba sniegs ar darbu saistītu ziņu nesūtīšana ārpus darba laika.

Iepazīstiet un izvēlieties www.efectio.com/lv – digitālo platformu, kas palīdz veiksmīgi stiprināt kolēģu attiecības un veicināt darbinieku labsajūtu. Motivējiet darbiniekus doties pārtraukumā ar Efectio radošajiem uzdevumiem un aktivitātēm.

Igaunijas karogs – debesis, zeme un sniegs

Katru rītu saullēktā Tallinas viesi var liecināt par Igaunijas trīskrāsas pacelšanu Tallmaņa Hermaņa torņa galā, kad atskan valsts himna. Igaunijas karogam ir trīs horizontālas svītras: zila, melna un balta. Katrs no tiem pārstāv Igaunijas gara un stāsta elementu.

Vēsture

Igaunijas karogs, kāds tas ir zināms šodien, tika paredzēts nacionālās atmodas kustības laikā 19. gadsimta beigās. Tas kļuva par Igaunijas tautas autonomijas un vienotības simbolu garajā ceļā uz brīvību. 1918. gadā karogu pieņēma Igaunijas Pagaidu valdība, kas nesen bija neatkarīga no Krievijas impērijas. Starpkaru laikā karogs lepni plīvoja no Tallinas Tallina torņa līdz 1940. gadam.

Padomju okupācijas laikā trīskrāsu krāsa tika aizliegta, tomēr 1988. gadā tā atkal kļuva par emancipācijas simbolu dziedošās revolūcijas laikā. Pēc gandrīz pusgadsimtu ilga pārtraukuma 1989. gada 24. februārī zilā, melnā un baltā krāsa tika atgriezta to asarī Tall Hermann torņa augšpusē, atzīmējot atjaunoto neatkarību. Katru rītu karogs tiek pacelts vietā, kur tas plīvo virs galvaspilsētas.

Zils, melns un balts

Igauņu kultūra ir cieši saistīta ar dabu, padarot ainavu par instinktīvu iedvesmas avotu nācijas karogam – zils skaidrām debesīm, Baltijas jūra un saldūdens ezeri, melns auglīgai augsnei un tumši, biezi meži un balts ziemas sniegam un vasarīgi baltās naktis.

Zilā un baltā krāsa iemieso arī lojalitātes un apgaismības garu, ko igauņu tauta izmanto grūtību tumsas pārvarēšanai. Šī unikālā krāsu kombinācija padara Igaunijas karogu viegli atpazīstamu visā pasaulē.